Foto: Shutterstock

Mammas un mammu mammas, tēti un tētu tēti studēja, strādāja, rūpējās par ģimeni, bet viņiem palīgos nebija tā, kas ir šodien. Sākot no tehnoloģijām un beidzot ar bērnu kopšanas atvaļinājumu. Jautājums ir: vai izdegšana ir 21. gadsimta problēma? Vai cilvēks ir kļuvis pret noslodzi neizturīgāks? "Statistika šobrīd ir dramatiska, Latvija ir pēdējā vietā Eiropā pēc veselīgi nodzīvotiem gadiem," saka psiholoģe Marija Ābeltiņa un aicina normalizēt rūpes par sevi un beidzot noplēst uzlīmi "Es ciešu un esmu uzslavas vērts".

Divreiz izdeg un izgudro izdegšanu

Nekas nerodas tukšā vietā, arī izdegšanas fenomens nav radies vakuumā. Terminu "izdegšana" 1970. gadu sākumā kā neformālu apzīmējumu izmantoja amerikāņu psihologs Herberts Freidenbergers (koncepciju paralēli un tālāk attīstīja akadēmiskā pētniece, sociālā psiholoģe Kristīna Maslaka). Pastāv versija, ka Freidenbergers šo nosaukumu aizņēmās no narkotiku atkarīgajiem, kas tā aprakstīja heroīna lietotāju vēnas – ja tajās ilgstoši injicē, tās kļūst nelietojamas, kā izdegušas.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!