Vīna glāze pie vakariņām, pāris kokteiļu ar draudzenēm, viens konjaciņš siltumam – vai tas jau ir risks iepīties alkohola valgos tā, ka neizrauties? Aizpildi testu un noskaidro, cik daudz alkohola tu patiesībā lieto!

Atkarība nerodas vienā dienā, un cilvēku izpratne par to, kas ir "daudz" vai maz", atšķiras. Alkoholisms cilvēku nepiemeklē pēkšņi, uzbrūkot aiz stūra. Kā novilkt robežu starp "es jau tikai iedzeru brīvdienās kopā ar draugiem" un "man ir nopietna problēma, kuru pats nevaru atrisināt"?

Ar vienkārša AUDIT (Alcohol Use Disorders Identifications Test) testa palīdzību var noskaidrot, vai tavs "maz" patiešām ir "maz", vai jāsāk piebremzēt, jo alkohols kļūst par risku tavai veselībai, rīcībai un lēmumiem.

Nodzerties var visi, arī ļoti intelektuāli un izglītoti cilvēki, tomēr viņiem ir daudz lielāka iespēja pieslēgt kritisko domāšanu un saprast, kas notiek. Jo agrāk (piemēram, 13–14 gadu vecumā) ir sākts alkoholu lietot, jo traģiskāk viss var beigties, – tiek ietekmēts cilvēka briedums, līdz ar to arī spēja domāt kritiski. Galvenais, lai pašam atkarīgajam būtu motivācija ārstēties, dzert zāles un mainīt kaut ko savā dzīvē.

Sievietēm un vīriešiem pieļaujamās alkohola devas un apjomi nedēļā ir atšķirīgi. Zinātniski ir pierādīts, ka vīrieši sev mazāku ļaunumu nodarīs, dzerot līdz divām devām vienā reizē un ne vairāk par 13 devām nedēļā, atturoties no alkohola vismaz divas dienas nedēļā.

Sievietes organisms alkoholu pārstrādā citādāk, jo tajā ir proporcionāli augstāks tauku daudzums. Tādēļ, sievietei un vīrietim izdzerot vienādu daudzumu alkohola, sievietei tā koncentrācija asinīs būs lielāka. Tāpat sievietes apreibst ātrāk un paliek reibuma stāvoklī ilgāk, jo viņu aknas ražo mazāk dehidrogenāzes enzīma, kas tiek izmantots alkohola pārstrādē. Tālab arī maksimālais alkohola daudzums sievietēm atšķiras. Sievietēm nav ieteicams dzert vairāk par 1 – 1,3 devām vienā reizē un vairāk par astoņām devām nedēļā, atturoties no alkohola vismaz divas dienas nedēļā.

Alkohola atkarības diagnostikā tiek ņemtas vērā gan bioloģiskas pazīmes, gan uzvedības un sociālie faktori. 60% iespēju saslimt ar alkohola atkarību ietekmē ģenētiska nosliece un ģenētiski faktori, taču arī vienaudži un sabiedrība nosaka pakļautības līmeni stresam un alkoholam.

Par to, kā alkoholisms un alkohola lietošana ietekmē cilvēku dzīves, lasi rakstu sērijā "Latvijas dzertgriba".

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!