Vai ar kafiju un augļiem pietiek? Ko īsti nozīmē justies labi darbā  (1)

Labbūtība, izdegšana, līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi – tās ir tēmas, kas skar pilnīgi visus jebkurā jomā strādājošos Latvijā. Par to "Delfi " radošās reklāmas satura aģentūras "Delfi Brand Studio" rīkotajā diskusijā "Darbinieku labbūtība: izaicinājumi un pieredzes" runājām ar vairākām platformas #darbavietas partneru pārstāvēm.

Ja cilvēks savā darbā jūtas labi, iegūst ne tikai viņš pats, bet arī darba devējs un sabiedrība, kas bauda darba augļus. Palielinās ne tikai cilvēka paša dzīves kvalitāte, bet arī uzlabojas viņa sniegums darbavietā, kas attiecīgi sniedz arī labākus rezultātus kopumā. Labbūtību veido vairāki stūrakmeņi: ērta un patīkam darba vide, psihiskā veselība, sociālā piederība kopienai, arī finanšu veselība un citi.

Pats jēdziens "labbūtība", tieši pārlikts no angļu valodas, gan vēl ir pazaļš un tādas precīzas definīcijas tam nav. Tā nav arī vienkārši labsajūta, ar ko to maldīgi mēdz salīdzināt.

Viņa par ļoti vērtīgu instrumentu labbūtības veidošanai uzskata kolēģu atbalsta programmu: "Tur darbojas apmācīti brīvprātīgi kolēģi, kuri spējīgi sniegt atbalstu. Viņi nerisina problēmas citu vietā. Reizēm pietiek, ka tevi uzklausa. Reizēm vajag parunāt, un tu pats jau sadzirdi atbildi uz jautājumu. Reizēm vajag kādu, kas pasaka: "Klau, es zinu, kā tu jūties, šis nav pareizi, nav labi, pameklē vēl ārpusē papildu atbalstu!". Bet šis cilvēks nepamet pusratā to kolēģi, viņš iet šim procesam cauri."

Aviokompānijas "Smartlynx Airlines" talantu attīstības vadītāja Maija Kavace uzsver, ka svarīgi ir saprast, ko vēlas un kas vajadzīgs pašiem darbiniekiem, lai nav tā, ka lēmums tiek pieņemts "no augšas", bet īstenībā tam nav sasaistes ar reālajām vajadzībām: "Mums ir dažādi instrumenti, kā iegūstam darbinieku viedokli par to: ikgadējās aptaujas, no kurām iegūstam informāciju, pēc tam veidojam darbnīcas ar katru departamentu. Mēs rosinām darbiniekus pašus domāt, kas viņiem ir vajadzīgs, lai justos labi. Galvenais ir saklausīt."

Tomēr labbūtība ir atkarīga no abām pusēm – gan darba devēja, gan darba ņēmēja. "Mēs mēģinām cilvēkus izglītot, stāstīt, ko nozīmē labi justies. Jo reizēm ir tā, ka varam iedot daudz visādu iespēju, bet ja cilvēks, piemēram, nerūpēsies par sava miega higiēnu, tad tos labumus, ko mēs kā uzņēmums esam piedāvājuši, neizmantos," akcentē ziņu portāla "Delfi" personāla vadītāja Laura Baikova.

Labbūtība var nozīmēt dažādas lietas dažādiem cilvēkiem, bet kopīgais noteikti ir – kā cilvēks jūtas darbavietā, cik viņš ir novērtēts, piederīgs organizācijai vai konkrētai komandai. No tā izrietoša ir arī attiecīgā darbinieka efektivitāte, kas tiešā veidā saistīta ar cilvēka resursiem, pieejamiem rīkiem, procesiem, motivāciju. "Bet noteikti es gribu piebilst arī par iekšējiem resursiem, jo arī tie ir tikpat būtiski kā tas, ko sniedz organizācija," uzsver "Luminor Bank" darbinieku izaugsmes un labbūtības vadītāja Līga Leimane.

Darbiniekam ir svarīgi arī sajust, ka viņš ir nozīmīgs, ka viņu novērtē. "Tas, ko mēs saviem darbiniekiem sakām, tas mūsu solījums ir: tu mums rūpi, un mēs apņemamies tev palīdzēt dažādās tavās dzīves situācijās būt labi," saka starptautiskā informāciju tehnoloģijas uzņēmuma "Cognizant" personāla vadītāja Baltijā Sandra Siliniece. "Nav vienotas receptes – mēs kā cilvēki esam dažādi, mēs dažādi uztveram pasauli, mums ir dažādas vajadzības. Un mēs veidojam vidi, kurā sakām – ir normāli par to runāt. Un prieks redzēt, ka tas notiek daudzās organizācijās, un man liekas, ka tas jau ir solis pretī drosmei to tematu ieviest ikdienā."

Liela problēma ir tā, ka lielākoties cilvēki gan nav gatavi par to runāt. "Izaicinājums ir veidot kultūru, kur mēs varam runāt, kā jūtamies, ka tas nav tabu, īpaši vecākajai paaudzei. "Darbā mēs runājam tikai par darbu!" – tā daudzi ir pieraduši," saka Sanda Bergmane-Behmane.

Šajā gadījumā daudz palīdz sarunas divatā, kad tiek runāts ne tikai par darba jautājumiem, bet arī cilvēcīgi pajautāts – kā tev iet? Kas jauns? Kā jūties? Ne visi gan ir gatavi runāt "ne par darbu", un tad vadītājs ir tas, kuram jāatrod individuālā pieeja, lai saprastu, vai viss tiešām ir kārtībā, jo daudzi mēdz teikt – jā, jā, man viss labi, lai gan tā nebūt nav. Arī pašiem vadītājiem jāmācās gan komunicēt ne tikai profesionāli, bet arī cilvēcīgi, gan arī pašiem runāt par labbūtības jautājumiem ar augstāko priekšniecību – arī personīgajiem.

Diskusiju "Darbinieku labbūtība: izaicinājumi un pieredzes" organizēja "Delfi" radošā reklāmas satura aģentūra "Delfi Brand Studio", un šis līdz ar platformu #darbavietas un rakstu sēriju "Misija: dedlains" ir vēl viens solis dažādu ar darba vidi saistītu tēmu aktualizēšanā.

Jau vēstīts, ka platformas #darbavietas mērķis ir sniegt iespēju darba devējiem un darba ņēmējiem iepazīties tuvāk – parādīt uzņēmuma vērtības, iepazīstināt ar pieejamiem bonusiem, darba vidi, iekšējo uzņēmuma kultūru un citu informāciju, kas palīdzētu ideālajam darbiniekam atrast ideālo darbavietu.