Vai nepārmaksā par elektrību? Iesaka pārskatīt fiksētās cenas līgumus  (8)

Skaidrojot elektroenerģijas tirgus norises, īpašu vērību SPRK aicina pievērst mājsaimniecību noslēgtajiem līgumiem par fiksēto elektroenerģijas cenu – kā atklāj apkopotie dati, pie līgumiem ar fiksētu cenu joprojām pieturas ap 85% mājsaimniecību, attiecīgi tās savos rēķinos arī neizjūt elektroenerģijas cenu samazinājumu biržā.

Aizvadītajā ceturksnī "Nord Pool" nākamās dienas elektroenerģijas kontraktiem bija novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu tendences. Jūlijā cenu samazinājumu galvenokārt noteica vēja enerģijas izstrāde un nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs, kas bija augstāks par sezonālo normu. Savukārt turpmākos mēnešus sekoja neliels cenu kāpums. Septembrī cenu kāpumu lielākoties noteica elektropārvades savienojuma "NordBalt" (Zviedrijas SE4 — Lietuva) atslēgums.

Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem ir iespēja izvēlēties savam patēriņam atbilstošāko piedāvājumu, tostarp gan elektroenerģijas tirgotāju, gan līguma veidu – par mainīgu cenu (piesaistīta izmaiņām biržā) vai fiksētu cenu (cena fiksēta noteiktam periodam – 12 vai vairāk mēnešu –, parasti ir soda nauda par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).

Mājsaimniecības bez šiem diviem minētajiem veidiem var saņemt arī universālo pakalpojumu (fiksēta cena 12 mēnešiem, tipiski dārgāks par citiem tā brīža piedāvājumiem, nav soda naudas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).

Saskaņā ar SPRK datiem, 2023. gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar šā gada 2.ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis (+3%), sasniedzot 72%, bet juridisko lietotāju segmentā – samazinājies (-1%), sasniedzot 48%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis līdz 15% (+1%) mājsaimniecību segmentā un līdz 52% (+1%) juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās līdz 13% (-4%).

Savukārt, salīdzinot periodu no šā gada janvāra līdz septembrim ar iepriekšējā gada identisku periodu, lietotāju vidū vērojama zemāka elektroenerģijas tirgotāju maiņas aktivitāte. Aktīvāki bijuši juridiskie lietotāji, no kuriem 22% veikuši tirgotāja maiņu, savukārt no mājsaimniecību lietotājiem – 3%.

Saskaņā ar SPRK aprēķināto vidējo svērto elektroenerģijas cenu, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni Latvijā, jau no 2023. gada sākuma vērojama tendence, ka saglabājas starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskiem lietotājiem.

2. ceturksnī vidējā elektroenerģijas cena mājsaimniecību segmentā bija par aptuveni 40 EUR/MWh augstāka, salīdzinot ar juridisko lietotāju segmentu, savukārt 3. ceturksnī šī starpība samazinājās līdz 37,20 EUR/MWh.

Tāpat vērojams, ka mājsaimniecību segmentā vidējais cenu līmenis kopš pērnā gada 3.ceturkšņa, kad cenas sasniedza maksimumu, būtiski nav mainījies, neskatoties uz cenu samazinājumu biržā.

SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena šā gada 3.ceturksnī mājsaimniecību segmentā samazinājās līdz 167,65 EUR/MWh (-7% pret 2022.gada 3.ceturksni) un juridisko lietotāju segmentā līdz 130,45 EUR/MWh (- 56% pret 2022.gada 3.ceturksni).

Šāda atšķirība saistīta ar dažādu līgumu veidu proporciju attiecīgajos lietotāju segmentos, kā arī to noslēgšanas laiku un termiņiem. Saskaņā ar SPRK šā gada 3.ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 48% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 85% (fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums).

Attiecīgi liela daļa mājsaimniecību, kuras līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt.

"Mājsaimniecību lietotājiem lietderīgi apsvērt, vai gadījumā izdevīgāk nebūtu izbeigt esošo līgumu, noslēdzot jaunu fiksētas vai biržas cenas līgumu, kurā elektroenerģijas cena būtu zemāka," norāda Negribs.

"Maksa par esošā līguma pirmstermiņa izbeigšanu atkarībā no noslēgtā līguma nosacījumiem un atlikušā termiņa katram būs atšķirīga, līdz ar to arī līguma pārskatīšanas iespējas katram ir jāizvērtē individuāli. Lietotājiem ar augstāku patēriņu, iespējams, izdevīgāk ir lauzt esošo līgumu, samaksājot līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu, tādējādi neturpinot maksāt iepriekš nofiksēto augsto elektroenerģijas cenu. Tas arī dotu iespēju samazināt kopējo ikmēneša rēķinu," norāda Negribs, atgādinot, ka universālā pakalpojuma gadījumā līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas nav. Iespējams mainīt arī tirgotāju, izvēloties sev piemērotāko piedāvājumu.

Rēķinot, kāds variants izdevīgāks – turpināt līgumu vai tomēr lauzt to pirms laika –, der atcerēties, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu mājsaimniecībām maksimālais periods, kuram drīkst piemērot pirmstermiņa izbeigšanas maksu, ir divi gadi. Turklāt katru ceturksni (vai biežāk, ja līgumā tā noteikts) šī maksa proporcionāli samazinās.