Foto: LETA

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes (KP) konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu, informēja tiesa.

Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai - SIA "Depo DIY" - uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā.

KP iepriekš informēja, ka lietas izpētes laikā KP vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "Depo DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", "Kurši" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu "Knauf" un "Norgips" izplatītajai produkcijai.

KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp "Knauf" un "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz "Knauf" un "Norgips" preču cenu.

Pirms KP lēmuma pieņemšanas ar "Knauf", "Norgips" un "Krūza" tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 miljonu eiro apmērā. Savukārt pārējiem trim būvmateriālu tirgotājiem - "Kesko Senukai Latvia", "Kurši", kā arī "Depo DIY" - tika piemērots naudas sods kopumā 5,8 miljonu eiro apmērā.

Trīs sodītie būvmateriālu tirgotāji KP 2017. gada lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā, un 2020. gadā tiesa noraidīja uzņēmumu pieteikumus, atzīstot KP lēmumu par pamatotu. "Kesko Senukai Latvia" lēma uzņēmumam nelabvēlīgo tiesas spriedumu nepārsūdzēt un samaksāja piemēroto naudas sodu 920 618 eiro apmērā. Savukārt "Kurši" un "Depo DIY" par Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem iesniedza kasācijas sūdzību AT.

Pēc KP Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja Andra Eglona paustā, minētajā kartelī iesaistītie uzņēmumi savas rīcības aizstāvībai tiesā norādīja, ka "Knauf" un "Norgips" izmantoja dominējošo stāvokli un izveidoja un ieviesa sistēmu, par kādām cenām mazumtirgotāji drīkst tirgot preces, kā arī "Knauf" bija pietiekama tirgus vara, lai panāktu, ka pārējie tirgus dalībnieki sistēmu ievēro.

Būvmateriālu tirgotājs SIA "Depo DIY" 2022. gadā strādāja ar 336,198 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 28,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 27,7% līdz 16,654 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

2021. gadā "Depo DIY" strādāja ar 260,723 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 20,4% līdz 13,043 miljoniem eiro.

"Depo DIY" reģistrēta 2004. gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 501 006 eiro. "Depo" vienīgā īpašniece ir SIA "DMT Pluss". Pēc "Firmas.lv" informācijas, "DMT Pluss" lielākais īpašnieks ir Andris Kozlovskis (25,19%), pa 19,94% kapitāldaļu pieder Verai Matisonei, Artim Kozlovskim un Vinetai Atvarai, savukārt 15% pieder SIA "Ausekļa ielas nams", kas pieder Mārai Lielcepurei-Gaveikai (48,34%), SIA "Paradox Holdings" (48,34%) un SIA "EQT Baltic" (3,32%). "Paradox Holdings" pieder Ģirtam Rungainim (66,67%) un Ingai Rungainei (33,33%), bet "EQT Baltic" vienīgais īpašnieks ir Kristaps Bērziņš.

Komentārs

SIA "Depo DIY" valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis:

"Mēs, "Depo", esam ļoti vīlušies, ka pēc 7 gadiem, kuru laikā tiesas pārbaudīja KP lēmuma tiesiskumu, tā arī nav izdevies nonākt pie objektīva un taisnīga rezultāta pēc būtības. "Depo" ieskatā tiesvedības ietvaros nav vērtēti uzņēmuma iesniegtie nepārprotamie pierādījumi, ka mēs nebijām un nevarējām būt aizliegtas vienošanās starp būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu veikalu plauktos dalībnieks.

Pēc iepazīšanās ar saņemto spriedumu "Depo" rodas pārliecība, ka tiesu sistēmas darbībā un tieši konkurences tiesību piemērošanā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, jo šobrīd tas tiek darīts akli un jau pēc noklusējuma uzskatot katru uzņēmēju par pārkāpēju un noziedznieku. Tiesas, acīmredzot, ir pārliecinātas savās zināšanās par konkurences tiesībām tādā mērā, ka šos noteikumus var piemērot bez jebkādām konsultācijām ar Eiropas Savienības Tiesu, tas ir, neuzdodot prejudiciālos jautājumus (jautājums par Eiropas Savienības tiesību normu pareizu un atbilstošu interpretāciju, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu), kad tas ir acīmredzami jādara. Turklāt šajā gadījumā tiesas sprieduma pamatojumā tiek izmantota tiesību normu interpretācija, kas attīstījusies vairākus gadus pēc lietā iztirzātajiem notikumiem un ko šobrīd joprojām turpina attīstīt un skaidrot Eiropas Komisija.

Absurdums šajā KP lietā slēpjas tajā, ka uzņēmums tiek apsūdzēts kā karteļa galvenais organizators, neskatoties uz lietā esošajiem pierādījumiem par to, ka "Depo" aktīvi pretojās un ignorēja "Knauf" prasības ievērot viņu diktētās cenas. Papildus tam "Depo" tiek apsūdzēts par vienošanos ar citiem tirgus dalībniekiem, ka "Depo" veikalos "Knauf" produkcija tiks tirgota par zemākām cenām kā citos veikalos. Šādu pierādījumu lietā nav un arī nemaz nevarēja būt. Lietā netika ņemts vērā, ka šis notiek laikā, kad lielākā daļa tirgotāju un piegādātāju, tai skaitā "Knauf" un šajā lietā minētie tirgotāji, bija apvienojušies un izdarīja spiedienu uz citiem tirgotājiem un piegādātājiem, lai tie nestrādātu ar "Depo". Jo vairāk, tas viss notiek laikā, kad "Depo" kā jauns uzņēmums uzsāka savu darbību Latvijā. Par šo aspektu KP tika informēta lietas izskatīšanas laikā.

KP apgalvojumi nav loģiski. Tieši pretēji. Tie ir savstarpēji pretrunīgi un ekonomiski nepamatoti. Pārsteidzoši, ka tiesa atbalsta šo KP pieeju, neuzskatot par nepieciešamu vērtēt informācijas savstarpējo pretrunīgumu. Tādējādi tiesa paļaujas uz KP sniegto "Depo" rīcības interpretāciju, pat necenšoties to neatkarīgi un kritiski pārbaudīt vai vismaz pēc būtības iedziļināties arī "Depo" detalizētajos skaidrojumos. Kā ir iespējams konstatēt aizliegtas darbības tirgus dalībnieku starpā, ja konkrēto produktu cenas tirgū ir mainījušās atbilstoši ekonomiskajai situācijai, tirgus apstākļiem un turklāt vēl samazinājušās, un "Depo" tirgus daļa pieaugusi, pateicoties zemo cenu politikai? Būvmateriālu ražotāji regulāri izteica un izsaka pretenzijas par to, ka "Depo" veikalos viņu produkcijai ir zemāka pārdošanas cena kā citu tirgotāju veikalos. Tai pat laikā būvmateriālu ražotāja "Knauf" dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un ietekme uz mazumtirgotājiem netika ņemta vērā.

Konkrētā lieta vēlreiz apliecina formālismu un izpratnes trūkumu par ekonomiskām sakarībām, ko var novērot konkurences tiesību piemērošanā jau vismaz 20 gadus, un nepārprotamo vajadzību pēc būtiskiem uzlabojumiem konkurences tiesību piemērošanā, tādēļ "Depo" ir nolēmis vērsties Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā ar lūgumu vērtēt Latvijas Republikā notiekošo konkurences tiesību piemērošanu jeb, precīzāk, nepiemērošanu.

Mēs, protams, respektēsim galīgo tiesas nolēmumu un, mūsuprāt, nepamatoti piemēroto sodu samaksāsim.

Lietas izmeklēšanas laikā "Depo" tika piedāvāts noslēgt vienošanos ar KP par vainas atzīšanu un naudas soda 800 000 eiro samaksu. Mēs nevarējām piekrist un atzīties tajā, ko neesam darījuši, tādēļ noraidījām KP piedāvājumu. Mūsu gadījumā šis nebija jautājums par naudu, bet gan jautājums par tiesiskumu un "Depo" reputāciju. Rezultātā KP nolēma mūs sodīt ar 3,7 milj. eiro sodu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!