Gviljams atturējās prognozēt, kas ar "Parex banku" notiks pēc tam, kad tā būs izpildījusi savu uzdevumu, sakot, ka "šī ir risinājumu banka un gala rezultāts var būt jebkāds".
"Līdzīgā kompānijā, kurā strādāju Londonā, pēdējais darbinieks, kuram bija jāizslēdz gaismas un jāaizslēdz durvis, galu galā iegādājās palikušos aktīvus, un uzņēmums turpināja darbu, lai gan bija iecerēts to pārtraukt," stāstīja Gviljams, piebilstot, ka to, vai šāds scenārijs sagaida arī "Parex banku", vēl ir pāragri prognozēt, jo vēl esot garš ceļš ejams.
"Vēsturiski - 17. un 18.gadsimtā - uzņēmumi tika veidoti, lai īstenotu tikai vienu projektu. Piemēram, cilvēks, kas dibināja glāžu ražošanas uzņēmumu, ieguldīja tajā naudu, pāris gadu nostrādāja, saņēma savu peļņu un rūpnīcu slēdza. Taču ar laiku cilvēki saprata, ka arī ilgtermiņā uzņēmējdarbība var būt izdevīga, un ar laiku uzņēmumi dzīvoja ilgāk nekā cilvēki. Uzņēmumam nav obligāti jāstrādā mūžīgi. Nē, bankas dažreiz izbeidz darbu," norādīja "Parex bankas" jaunais vadītājs.
"Parex bankas" glābšanā valsts kopš 2008.gada nogales kopumā ir ieguldījusi aptuveni 800 miljonus latu. Pēc Gviljama teiktā, "Parex bankai" valsts ieguldījumi ir jāatgūst līdz 2017.gadam, tomēr tas ir maksimālais termiņš.
Jau ziņots, ka šā gada 1.augustā notikušās "Parex bankas" restrukturizācijas rezultātā tika izveidoti divi uzņēmumi - uz jaundibināto AS "Citadele banka" tika pārnesta lielākā daļa līdzšinējās "Parex bankas" aktīvu, bet neprofila aktīvi tika atstāti "Parex bankā" jeb risinājumu bankā.
Līdz ar "Parex bankas" restrukturizāciju notika arī bankas vadības maiņa. Padome par "Parex bankas" valdes priekšsēdētāju līdzšinējā vadītāja Nila Melngaiļa vietā iecēla Gviljamu. Valdē strādā arī Solvita Deglava, kura pirms darba "Parex bankā" strādāja revidentu uzņēmumā "PricewaterhouseCoopers" un arī "Latvijas Kuģniecībā", kā arī Jurijs Adamovičs, kurš bijis ERAB Direktoru padomes padomnieks Londonā.
Savukārt par "Parex bankas" padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais "Parex bankas" padomes priekšsēdētāja vietnieks Maikls Borks, tāpat padomē ievēlēti Sarmīte Jumīte, Vladimirs Loginovs un Meri Elena Kolinsa.
Jau vēstīts, ka 2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt finanšu grūtībās nonākušo "Parex banku" un par diviem latiem no tās lielākajiem akcionāriem un vadītājiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iegādājās bankas kontrolpaketi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
