To intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" apliecināja jaunais bankas vadītājs Kriss Gviljams, kurš ir stingri pārliecināts, ka parādu piedziņa ir visu nodokļu maksātāju labā, lai atgūtu viņu naudu, kas ieguldīta "Parex bankas" glābšanā.
Bankas rīcībā pēc tās restrukturizācijas patlaban lielākoties ir palikuši problemātiskie aktīvi, tāpēc tās darbs būs koncentrēts uz parādu atgūšanu.
"Pret tiem parādniekiem, kuri nevēlēsies un izvairīsies no sarunām ar banku, kā arī nebūs gatavi no savas puses darīt visu iespējamo, lai savu kredītu atdotu, izmantosim visas likumīgās iespējas, lai naudu tomēr atgūtu. Saskaņā ar bankas filozofiju pēdējais solis, ko darīsim, ir vēršanās tiesā," brīdināja parādu piedziņā un restrukturizācijā pieredzējušais baņķieris.
Viņaprāt, parādnieku "nevarētāju" un "negribētāju" ir ļoti viegli atšķirt, jo cilvēki, kuri vienkārši nevēlas maksāt, neatbild uz zvaniem, izvairās nākt uz banku, nav gatavi sarunāties un pildīt savu vienošanās daļu.
"Piemēram, ja skolotāja, kas savu dzīvokli ir iegādājusies laikā, kad viss vēl bija labi, bet tagad viņas alga ir samazināta un vīrs ir atlaists no darba, atnāk uz banku un godīgi paskaidro savu situāciju, ir redzams, ka viņa no savām saistībām nebēg un vēlas situāciju risināt," minēja Gviljams.
Cik lielu īpatsvaru veido parādnieki, kuri nemaz nevēlas maksāt, Gviljams vēl nevarēja pateikt, jo "Parex bankas" darbinieki vēl nav sākuši aktīvi pārskatīt lietas.
"Citreiz sākotnēji šķiet, ka cilvēks tiešām nespēj maksāt, taču vēlāk atklājas, ka viņam ir rūpīgi noslēpti ienākumi. Bet šiem cilvēkiem ir jāatceras, ka, nemaksājot pilnīgi neko, viņi apkrāpj visus nodokļu maksātājus," pauda Gviljams.
"Parex bankas" glābšanā valsts kopš 2008.gada nogales kopumā ir ieguldījusi aptuveni 800 miljonus latu. Pēc Gviljama teiktā, "Parex bankai" valsts ieguldījumi ir jāatgūst līdz 2017.gadam, tomēr tas ir maksimālais termiņš.
Jau vēstīts, ka "Parex bankas" nākotni pēc tai izvirzīto mērķu sasniegšanas, no kuriem galvenais ir atgūt valsts ieguldīto naudu šajā bankā, patlaban ir grūti prognozēt un, iespējams, tā savu darbību beigs, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atklāja Gviljams.
Gviljams atturējās prognozēt, kas ar "Parex banku" notiks pēc tam, kad tā būs izpildījusi savu uzdevumu, sakot, ka "šī ir risinājumu banka un gala rezultāts var būt jebkāds".
Jau ziņots, ka šā gada 1.augustā notikušās "Parex bankas" restrukturizācijas rezultātā tika izveidoti divi uzņēmumi - uz jaundibināto AS "Citadele banka" tika pārnesta lielākā daļa līdzšinējās "Parex bankas" aktīvu, bet neprofila aktīvi tika atstāti "Parex bankā" jeb risinājumu bankā.
Līdz ar "Parex bankas" restrukturizāciju notika arī bankas vadības maiņa. Padome par "Parex bankas" valdes priekšsēdētāju līdzšinējā vadītāja Nila Melngaiļa vietā iecēla Gviljamu. Valdē strādā arī Solvita Deglava, kura pirms darba "Parex bankā" strādāja revidentu uzņēmumā "PricewaterhouseCoopers" un arī "Latvijas Kuģniecībā", kā arī Jurijs Adamovičs, kurš bijis Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas Direktoru padomes padomnieks Londonā.
Savukārt par "Parex bankas" padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais "Parex bankas" padomes priekšsēdētāja vietnieks Maikls Borks, tāpat padomē ievēlēti Sarmīte Jumīte, Vladimirs Loginovs un Meri Elena Kolinsa.
Jau vēstīts, ka 2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt finanšu grūtībās nonākušo "Parex banku" un par diviem latiem no tās lielākajiem akcionāriem un vadītājiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iegādājās bankas kontrolpaketi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
