Kādreizējie AS "Parex banka" īpašnieki un valdes locekļi Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis iesnieguši pretprasību lietā, kurā banka no viņiem vēlas piedzīt 62 miljonus latu.
Abu bijušo baņķieru advokāts Uģis Grūbe sacīja, ka pretprasība iesniegta saistībā ar bankas paziņojumu 2010.gadā par vairāku kredītlīgumu līgumu uzteikšanu un laušanu pirms termiņa par ko notikusi tiesāšanās šķīrējtiesā.
Pretprasībā, kas iesniegta Rīgas apgabaltiesā, lūgts atzīt "Parex bankas" valdes priekšsēdētāja Krisa Gviljama rīcību, uzsakot līgumus, par nepamatotu un noraidīt bankas prasību par šiem diviem miljoniem latu, jo banka par šo līgumu summu iepriekš bija savu prasījumu palielinājusi.
Pirms bankas prasības lietas izskatīšanas tiesā lūgumu atļaut viņai iestāties "Parex bankas" prasības lietā trešās personas statusā Kargina un Krasovicka pusē bija izteikusi Krasovicka bijusī dzīvesbiedre Ņina Kondratjeva, ar kuru slēgts viens no līgumiem, ko šobrīd banka apstrīdējusi tiesas ceļā.
Ceturtdien tiesas sēdē, kurā bija paredzēts sākt "Parex bankas" prasības izskatīšanu, lietas dalībnieku advokāti pauda atšķirīgus viedokļus par Kondratjevas iestāšanos lietā.
Bankas advokāts Agris Bitāns sacīja, ka Kondratjevas iestāšanās nav nepieciešama, jo spriedums lietā neskars viņas tiesības un pienākumus, jo prasība nav saistīta ar atbildētāja laulātā atbildību, bet gan par abu bijušo baņķieru nodarīto kaitējumu, slēdzot konkrētus līgumus.
Pretēju uzskatu pauda baņķieru advokāts Uģis Grūbe, sakot, ka viņš sliektos piekrist Kondratjevas pieaicināšanai, jo nevar izslēgt, ka Krasovickim var rasties regresa prasības tiesības pret Kondratjevu. Turklāt tieši ar Kondratjevu slēgto līgumu starp vairākiem simtiem tūkstošu līgumu, kas slēgti, savā prasībā pieminējusi banka.
Uzklausot lietas dalībnieku viedokļus, tiesnesis Gvido Ungurs, kurš skata "Parex bankas" prasības lietu, pasludināja pārtraukumu līdz plkst. 13 un devās pieņemt lēmumu par to, vai Kondratjeva pieaicināma trešās personas statusā.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa prasību bija paredzējusi sākt izskatīt jau pērn novembrī, bet bijušo baņķieru advokāts Grūbe lūdza tiesu uzlikt par pienākumu "Parex bankai" iesniegt tiesā visus akcionāru sapulču protokolus, lai varētu noskaidrot, vai akcionāri ir pauduši attieksmi par valdes atbildību par visu to laiku, par ko "Parex banka" cēlusi prasību Rīgas apgabaltiesā, proti, no 1995.gada līdz 2008.gadam, un vai viņi atbrīvojuši valdi no atbildības vai nē.
Tiesa apmierināja Grūbes lūgumu un uzlika par pienākumu "Parex bankai" iesniegt pilnus akcionāru sapulču protokolu tekstus par laiku no 1995.gada līdz 2008.gadam, kuros norādīts, vai ir lemts jautājums par gada pārskata apstiprināšanu un, iespējams, lemts par atbrīvošanu no atbildības.
Kā ziņots, valsts bankas kapitāldaļas no Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī.
Prasību tiesā "Parex banka" iesniedza 2010.gada 30.jūlijā un norādīja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaikus bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, konstatēti vairāki darījumi, kas noslēgti pretēji bankas interesēm, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.
Prasībā banka vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par zaudējumu atlīdzību saistībā ar 2008.gada novembrī noslēgtā ieguldījuma līguma pārkāpumiem.
Kargins un Krasovickis iepriekš paziņoja, ka tiesvedības procesu ar banku nekomentēs, savukārt viņu advokāts Grūbe bankas prasības apmierināšanas iespējamību novērtēja kā "tuvu nullei".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
