Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atzīst, ka subjektīvi viņam pēc 2014.gada 1.janvāra pietrūks lata, taču uzsver, ka nacionālā identitāte nav naudas primārā funkcija.
"Manuprāt, nacionālās identitātes aspektu latā pilnīgi noliegt nevar, jo nauda ir zināms simbols, bet tā nav primārā naudas funkcija," pirmdien diskusijā "Naudas loma nacionālās identitātes stiprināšanā" sacīja Dombrovskis, atzīstot, ka subjektīvi lata viņam pietrūks, taču, domājot kā ekonomistam, pāreja uz eiro būs pāreja augstākā kvalitātē un tā veicinās valsts ekonomisko attīstību un finanšu stabilitāti.
Tāpat Ministru prezidents sacīja, ka lata simboli, proti, Milda un Latvijas ģerbonis, būs attēloti arī uz eiro monētām, kuras rādīs Latvijas identitāti arī Eiropā. "Pāreju uz eiro es uztveru kā padarīta darba sajūtu," savas izjūtas raksturoja Ministru prezidents.
Dombrovskis atklāja, ka 1993.gada martā pirmos piecus latus saņēmis kā studenta stipendiju. "Tā mēs arī saņēmām pirmo reizi piecus latus. Tā sajūta bija ļoti iespaidojoša un atmiņā paliekoša."
Premjers atzina, ka pārejai uz eiro ir arī ģeopolitiska nozīme, tomēr vairākkārt uzsvēra, ka primārā valūtas funkcija ir cita. "Lats labākajā gadījumā var būt tik stabils kā eiro," teica Dombrovskis, atgādinot, ka krīzes gados neviens nav domājis par latu kā simbolu.
Arī klāt esošie diskusijas dalībnieki nenoliedza, ka nauda ir nacionālās identitātes sastāvdaļa, tomēr tās stūrakmeņi ir valoda un kultūra. Tāpat diskusijā izskanēja, ka latu raksturojošajai Mildai, kas būs attēlota arī uz eiro monētām, ir arī estētiska un relikvijas vērtība, kas ieguvusi neatkarības un politisko kontekstu. Turklāt sentiments pēc lata esot vairāk sentiments pēc pirmskara sudraba pieclatnieka.
Akadēmiķis Tālavs Jundzis sacīja, ka lats ir daļa no nacionālās identitātes, taču būtiski to neietekmē. Kā piemēru viņš minēja Brazīlijas latviešus, kuri dzīvo tālu no lata, bet ir spējuši saglabāt savu nacionālo identitāti. "Jau sen dzīvo ar svešu naudu kabatā, neviens savu identitāti nav zaudējis." Tāpat viņš bilda, ka līdz ar eiro ieviešanu un "kopīgo naudas maku" Latvija vēl dziļāk integrēsies Eiropā.
"Mana sajūta, ka tas [lats] ir kaut kas virspusējāks nekā tas, kas veido nacionālo identitāti," pievienojās Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārcis Auziņš.
LETA jau ziņoja, ka rīt, 9.jūlijā, Briselē Eiropas Savienības Finanšu ministru padome pieņems gala lēmumu par eiro ieviešanu mūsu valstī 2014.gada janvārī. Sanāksmes laikā tiks apstiprināts Latvijas valūtas kurss pret eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
