Biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs” gatava Satversmes tiesā (ST), ja valdība nolems nepiešķirt Satiksmes ministrijas (SM) prasīto papildu finansējumu autoceļu remontiem. Par to trešdien informējis biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Viņš uzsvēra, ka būvnieki kļūst arvien nervozāki, gaidot lēmumu par savu nākotni: "patlaban demonstrācijas vēl nerīkosim un smago tehniku Brīvības ielā nedzīsim, jo būvnieki ir racionāli cilvēki un saprot, ka vasarā ir jāstrādā, turklāt joprojām arī ceram, ka valdība rīkosies racionāli un lems par labu Latvijas ceļu ilgtspējai. Taču vajadzības gadījumā darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai liktu valdībai pamanīt, kas notiek ar ceļiem un nozari. Ja būs nepieciešams, izskatīsim arī iespēju atbildīgos likumdevējus sūdzēt Satversmes tiesā par savu pienākumu nepildīšanu."
Bērziņš arī pauda neizpratni par to, ka, lai arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP) infrastruktūra ir ne tikai viena no prioritātēm, bet arī būtisks priekšnoteikums NAP paredzētā „ekonomiskā izrāviena" īstenošanai, pēc Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra ieskatiem izveidotajā prioritāšu sarakstā SM izstrādātā programma autoceļu sakārtošanai 2014.-2020. gadam pēkšņi ir ierindota nepamatoti zemajā 22. vietā.
Ceļu būvnieki uzskata, ka patlaban ir radusies absurda situācija, kad tie, kuri paši izstrādāja, apsprieda un apstiprināja Nacionālo attīstības plānu, tagad ignorē pašu pieņemtos lēmumus.
Asociācija norāda, ka savlaicīgs Eiropas finansējums nav garantēts, un gadījumā, ja valsts nepiešķirs SM prasīto finansējumu, jau nākamgad nozari piemeklēs bankrots, bet jau nākamajā pavasarī par sabrukušajiem ceļiem trauksmi cels ne tikai Vecpiebalgas, bet arī daudzu citu pilsētu un ciemu iedzīvotāji.
Ja valdība atbalstītu SM 2014.gada budžeta papildu finansējuma pieprasījumu pilnā apmērā, tad kopējais finansējums ceļiem nākamajā gadā būtu 111,1 miljoni latu. Bērziņš uzsver, ka līdz šim veiktie aprēķini parāda, ka no autoceļu būvei paredzētās naudas viena trešā daļa - pagājušajā gadā tie bija 40,52 miljoni latu, atgriežas valsts budžetā nodokļos.
Bērziņš arī pauda neizpratni par to, ka autoceļu sakārtošanas programmu valdība tagad sauc par „jauno iniciatīvu", lai gan arī Dombrovska un Einara Repšes savulaik likvidētajā autoceļu fondā, kura daļēja darbības atsākšana tagad pieteikta kā „jaunā iniciatīva", ceļiem noteiktais finansējums jau sākotnēji bija noteikts 60% apmērā no iekasētā akcīzes nodokļa.
Bērziņš arī norāda, ka 28,9 miljoni latu, kurus prasa SM, ir tikai viena piektā daļa iekasētā akcīzes nodokļa, kas pienāktos ceļiem.
Biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs" apvieno 19 Latvijas lielākos ceļu būves uzņēmumus, kuru apgrozījums veido aptuveni 90% no nozares apgrozījuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
