Komersantu iebildumiem pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) dzimušo ideju aplikt ar dabas resursu nodokli (DRN) reklāmas izdevumus, pievienojusies arī Kultūras ministrija.
Otrdien valdības sēdē, kur tika spriests par grozījumiem DRN likumā, Kultūras ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis pauda, ka nodokļa ieviešanas rezultātā izdevumi par kultūras pasākumu afišu sagatavošanu varētu pieaugt par aptuveni 27%, bet tēriņi tādiem "reklāmas izdevumiem" kā, piemēram, teātru programmiņas – pat uz pusi.
"Neviens kultūras pasākums nav iedomājams bez reklāmas, bet liela daļa reklāmas ir papīra formā," sacīja Puķītis, piebilstot, ka valstij piederošās kultūras institūcijas nākamgad vien DRN būs spiestas samaksāt aptuveni 198 tūkstošus eiro.
Tādēļ Kultūras ministrija vēlas, lai par reklāmas izdevumiem, kas paredzēti kultūras pasākumu popularizēšanai, DRN nebūtu jāmaksā. Tam gan nepiekrīt nedz VARAM, nedz valdības vadītājs.
Savukārt Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas vadītājs Visvaldis Trokša uzskata, ka VARAM aprēķini par iespējamo ieguvumu no reklāmas izdevumu aplikšanas ar DRN ir aplami.
VARAM, apliekot ar DRN 2000 tonnu reklāmas izdevumu, nodoklī plānojusi gada laikā iekasēt aptuveni divus miljonus latu. Tikmēr poligrāfijas nozare lēš, ka gada laikā nodrukāto reklāmas izdevumu kopējais svars desmitkārt pārsniedz VARAM aplēsto un nodoklī uzņēmējiem nāksies samaksāt no 18 līdz pat 20 miljoniem latu.
Trokša uzsvēra, ka Dānijā, kur arī ir ideja aplikt reklāmas izdevumus ar nodokli, plānotā nodokļa likme ir četras reizes zemāka nekā VARAM piedāvā noteikt Latvijā.
VARAM piedāvātie DRN likuma grozījumi paredz ar nodokli, kura apmērs būtu 1,3 eiro par kilogramu, aplikt uzlīmes, skrejlapas, bukletus un brošūras, kas satur reklāmu. Tāpat ar nodokli plānots aplikt ielūgumu kartiņas un afišas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
