Foto: LETA
Pagājušais gads nebija tik izcils kā 2012.gads, tomēr gada ienesīgums ir pozitīvs, šodien žurnālistiem atzina Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas eksperts, "SEB Wealth Management" valdes loceklis Jānis Rozenfelds.

Viņa ieskatā, 2013.gads ir "atgriešanās pie normas". Lai arī pērn gāja "kā pa viļņiem", piedzīvojot vētru maijā un jūnijā, gads kopumā noslēdzies diezgan pieklājīgi, vērtēja Rozenfelds.

Valsts fondēto pensiju shēmas jeb 2.līmeņa pensiju plānu vidējais ienesīgums pērn bija 2,29%, bet piecos gados šo plānu vidējais ienesīgums ir 6,11%. Pērn visvairāk - vidēji 3,28% - nopelnīja aktīvie plāni, kur ir lielāks akciju īpatsvars, sabalansētie 2.pensiju līmeņa plāni pērn nopelnīja vidēji 1,78%, bet konservatīvie plāni - vidēji 0,2%. Pērn ienesīgums bija augstāks aktīvajiem plāniem, jo 2013.gadā augstāka riska investīcijas deva krietni labāku rezultātu.

Rozenfelds vērtēja, ka ilgtermiņā 2.pensiju līmenis strādā - viens 2.pensiju līmenī ieguldīts lats kopš 2003.gada ir nopelnījis vairāk nekā 53 santīmus.

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis vērtēja, ka 2015.gadā 2.pensiju līmeņa aktīvu apjoms varētu būt ap diviem miljardiem eiro. 2013.gada beigās kopējais 2.pensiju līmeņa aktīvu apjoms bija 1,18 miljardi latu jeb 1,68 miljardi eiro. Gada laikā pieaugums bijis par 155 miljoniem latu jeb 220,5 miljoniem eiro, no kuriem 17 miljoni latu jeb 24,19 miljoni eiro bija peļņa.

Pagājušais gads 2.pensiju līmenim bija zīmīgs ar to, ka pensijas vecumu sasniedza pirmie iedzīvotāji, kuriem ir arī valsts fondēto pensiju uzkrājums, kā arī iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā pieauga līdz 4%.
Pensiju 3.līmeņa vidējais ienesīgums pērn bija 3,18% gadā, savukārt pēdējos piecos gados ir nopelnīti vidēji 5,93% gadā.

Pagājušajā gadā 3.līmeņa aktīvo pensiju plānu vidējais svērtais ienesīgums bija 5%, bet sabalansētajiem plāniem - 2,2%. Augstāks ienesīgums ir aktīvajiem plāniem, jo augstāka riska investīcijas nodrošināja labāku rezultātu.

Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja, "SEB pensiju fonda" valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna atzina, ka pagājušajā gadā augusi privātpersonu interese par 3.pensiju līmeni, sasniedzot pirmskrīzes līmeni. Jauno dalībnieku skaits audzis par 6% jeb 13 292 personām, kas ir labākais rezultāts kopš 2008.gada. 94% no jauno dalībnieku skaita ir privātpersonas, nevis darba devēji.
Patlaban iemaksas 3.pensiju līmenī veic 998 uzņēmumi - no mazām zemnieku saimniecībām līdz lieliem Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem uzņēmumiem. Brencēna sacīja, ka viens no izaicinājumiem nākamajos gados ir motivēt darba devējus veikt 3.līmeņa pensiju iemaksas par saviem darbiniekiem. Pērn darba devēju pulks, kas veic iemaksas 3.pensiju līmenī, samazinājies par četriem uzņēmumiem.

Pērn īpaši liels iemaksu kāpums pensiju 3.līmenī bija gada pēdējā mēnesī. Brencēna pieļāva, ka viens no iemesliem šādam kāpumam bija eiro ieviešana. "SEB pensiju fondā" pagājuša gada 11 mēnešos tika iemaksāti deviņi miljoni latu jeb 12,8 miljoni eiro, bet gada pēdējā mēnesī - 2,5 miljoni latu jeb 3,56 miljoni eiro. Līdzīga tendence novērota arī citos plānos.

Pagājušajā gadā privātajos pensiju fondos uzkrātie līdzekļi auga par 16% - 23,1 miljonu latu jeb 32,87 miljonu eiro - un sasniedza 166,6 miljonus latu jeb 237,05 miljonus eiro. Pērn bijušas rekordaugstas dalībnieku iemaksas - vairāk nekā 30 miljonu latu jeb 42,69 miljonu eiro apmērā.
Vidējais privātās pensijas kapitāls palielinājies par 63 latiem jeb 89,6 eiro, sasniedzot 751 latu jeb 1068,58 eiro uz vienu dalībnieku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!