Foto: DELFI

Likvidējamās AS "Latvijas Krājbanka" koncerna pamatdarbības izdevumi 2014. gadā bija 16,348 miljoni eiro, bet bankas pamatdarbības izdevumi bija 11,97 miljoni eiro, liecina koncerna pārskats par 2014. gadu.

Salīdzinājumam - 2013. gadā koncerna pamatdarbības izdevumi bija 15,663 miljoni eiro, bet bankas - 14,848 miljoni eiro.

Koncerna pērno izdevumu vidū 4,22 miljonus eiro veidoja maksa par juridiskajiem pakalpojumiem. Šī summa ietver izmaksas, kas saistītas ar ārējiem juridiskajiem pakalpojumiem un ārējās juridiskās pārstāvības izmaksām, teikts pārskatā.

Savukārt administratora atalgojums 2014. gadā bija 2,645 miljoni eiro, un tas ir mazāks nekā 2013. gada atalgojums 3,332 miljoni eiro. Administratora atalgojums aprēķināts saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 166. pantu bankas maksātnespējas pasludināšanas laikā spēkā esošajā redakcijā.

Koncerna izdevumi konsultācijām un profesionāliem pakalpojumiem pērn bija 1,076 miljoni eiro.

Ar tiesas spriedumu saistītie izdevumi pērn veidoja 1,925 miljonus eiro. Šos izdevumus veido bijušā aizņēmēja prasība par zaudējumu piedziņu, kurus radījusi banka, pārdodot ieķīlātu nekustamo īpašumu trešajai pusei par cenu, kas zemākā par tirgus vērtību. Lieta tika ierosināta pirms "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pasludināšanas.

Izdevumu vidū ir arī pievienotās vērtības nodokļa maksājumi un īpašuma un nekustamā nodokļa maksājumi, parādu piedziņas izdevumi, īpašuma uzturēšanas izdevumi, telpu un zemes nomas maksa, IT izdevumi, komunikācijas izdevumi, maksājumi par autotransporta apsardzi, tēriņi izsoļu organizēšanai un paziņojumu publicēšanai un citi maksājumi.

Bankai pieder trīs meitassabiedrības un septiņas meitassabiedrības, kas pieder meitassabiedrībām, kuru darbību paredzēts turpināt līdz brīdim, kamēr tiks atgūti to pārvaldībā esošie aktīvi.

Kā ziņots, 2011. gada decembrī Rīgas apgabaltiesa "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu, par tās maksātnespējas administratoru tika apstiprināts "KPMG Baltics". 2012. gada maijā Rīgas apgabaltiesa nolēma sākt "Latvijas Krājbankas" bankrotu.

2012. gada otrajā pusē tika sākta norēķināšanās ar bankas lielāko kreditoru - Noguldījumu garantiju fondu. Līdz šim fondam pārskaitīti aptuveni 223 miljoni eiro. 2014. gadā banka atmaksāja Noguldījumu garantiju fondam 45 miljonus eiro, kā rezultātā Noguldījumu garantiju fonda prasījuma apmērs samazinājās līdz 247,2 miljoniem eiro 2014. gada decembra beigās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!