Valdošā koalīcija piektdien atbalstīja 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu, lai atbalstītu Turciju bēgļu jautājuma risināšanā, pēc sēdes pavēstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V). Vēlāk šo lēmuma atbalstīja arī Ministru kabinets ārkārtas sēdē.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Atbilstoši neoficiālai informācijai Latvijai 2016. un 2017. gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus. Sākotnēji Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka par summām nav runāts.

Kozlovskis piektdien skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Kozlovskis atzina, ka Latvijai vēlamāk būtu, ja šī summa tiktu maksāta 2017. gadā. Par to gan vēl jāpanāk vienošanās ar EK. Tāpat ir jāpanāk vienošanās par maksāšanas grafiku - vai šī nauda summa tiks samaksāta vienā reizē, vai ik pa noteiktam laika periodam, klāstīja Kozlovskis. Latvija vēlētos, lai tiktu atbalstīts otrais variants.

Diskutējot par finansējuma piešķiršanu, koalīcijā šorīt valdījusi vienprātība.

Jau ziņots, ka līderi no ES dalībvalstīm un Turcijas svētdien tiksies ārkārtas samitā Briselē, lai atdzīvinātu savstarpējās attiecības un meklētu risinājumus nelegālo imigrantu un bēgļu krīzei, pirmdien paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) iepriekš atzina, ka Eiropadomes neoficiālajā sanāksmē spriests par finansiālas palīdzības sniegšanu Turcijai, lai bēgļus izmitinātu minētajā valstī, un arī Latvijai būs jāpiedalās ar savu finansējumu, ja tādu prasīs.

Kopējā summa, ko varētu atvēlēt ES, ir 3 miljardi eiro, no kuriem 500 miljonus eiro atvēlēs Eiropas Komisija, savukārt pārējais finansējums ir dalībvalstu maksājumi. Summa, kas būtu jāmaksā Latvijai, būtu 4,3 miljoni eiro.

Kozlovskis pēc valdības sēdes pavēstīja, ka valdības protokollēmumā ir fiksēts Finanšu ministrijas lūgums maksājuma grafikā koncentrēties uz 2017. gada valsts budžetu. Ja nākamā gada budžets pildīsies labāk, nekā prognozēts, šo maksājumu varētu veikt arī nākamgad.

Vaicāts, vai ir pārliecība, ka gaidāmajā samitā dalībvalstis varēs vienoties par summām, kuras tās piešķirs fondam, ņemot vērā atsevišķu valstu iebildumus vispār uzņemt migrantus, Kozlovskis atbildēja, ka tā būs katras valsts pozīcija. "Es nedomāju, ka būs kāda valsts, kas vispār atteiksies iesaistīties šajā procesā. Šie tomēr ir divi dažādi projekti. Viens ir bēgļu uzņemšanas projekts, ja tā to var nosaukt, savukārt šis ir bēgļu atturēšanas projekts," pauda ministrs.

Taujāts, vai divu gadu laikā šī summa palīdzēs atturēt bēgļus no ierašanās ES, Kozlovskis atteica, ka "kaut kas ir jādara", jo varot runāt, runāt un neko nedarīt, bet ir iespēja arī kaut ko darīt. "Šis ir konkrēts rīcības plāns, kurā ir konkrēti uzskaitītas saistības, kuras apņemas Turcija, un tas, ko apņemas ES. Tas ir divu gadu projekts, un tad jau redzēsim, vai tas īstenosies vai arī nē. Tas ir divu gadu projekts, kurā mēs redzēsim arī atskaiti, vai tiešām tie soļi, kurus apņēmusies Turcija, tiks arī pildīti," sacīja Kozlovskis.

Kozlovskis precīzi neatbildēja, cik liela ir varbūtība, ka pēc diviem gadiem ES dalībvalstīm atkal nāksies attiecīgajā fondā veikt iemaksas. Ministrs uzsvēra, ka pašlaik "mēs runājam par attiecīgo projektu, par politisko vienošanos, tad attiecīgi skatīsimies, kas būs tālāk". Viņš arī izteicās, ka "nevar ģenerēt idejas", vai būs vēl kādi atsevišķi projekti.
"Tagad ir konkrēts projekts, pie kura ES strādā. Turklāt kopumā ir skaidrs, ka Turcija kā ES kandidātvalsts - tas ir solidaritātes jautājums. Tā nevar būt vienīgi Turcijas problēma, jo viņi ir investējuši pietiekamus budžeta līdzekļus šo bēgļu uzturēšanā. Pašlaik ir nepieciešams papildu atbalsts no ES, lai šī plūsma tiktu mazināta," pauda ministrs.

Vaicāts, vai konkrētais risinājums risinās bēgļu situācijas cēloņus, Kozlovskis retoriski vaicāja: "Kāds tad ir ES izaicinājums? ES izaicinājums ir samazināt šo plūsmu, un to var samazināt, atbalstot tās valstis, kuras ir apņēmušās un uztur pie sevis bēgļus."

Samitam sagatavotajā Latvijas nostājā teikts, ka Latvija novērtē Turcijas būtisko lomu un paveikto migrācijas krīzes pārvaldībā un uzskata, ka ir svarīgi izmantot ES rīcībā esošos instrumentus sadarbības ar Turciju veicināšanai. Starp šiem instrumentiem ir ES pievienošanās, vīzu liberalizācijas procesi un ES finansējuma instrumenti.

Tāpat Latvija atbalstīs ES-Turcijas kopīgajā Rīcības plānā iekļautos pasākumus, kas vērsti uz atbalsta sniegšanu bēgļiem Turcijā, kā arī sadarbības stiprināšanu, lai novērstu nelegālās migrācijas plūsmas uz ES. Tāpat Latvija atbalstīs papildu ES finansiālās palīdzības sniegšanu Turcijai bēgļu krīzes risināšanā.

Ministrija atgādina, ka 29.novembrī gaidāmajā ES-Turcijas samitā paredzēts pieņemt abu pušu paziņojumu. Tajā tiks iekļauti tādi elementi kā apņemšanās īstenot rīcības plānu, vienošanās par biežāku un regulāru augsta līmeņa dialogu, lai pārrunātu attiecību attīstību, iestāšanās sarunu aktivizēšana, vīzu liberalizācijas process, kā arī ES apņemšanās sniegt finansiālu atbalstu Turcijai trīs miljardu eiro apmērā bēgļu krīzes risināšanai un vienošanās par kopējā darba plāna ieviešanu.
Turcija šajā rīcības plānā apņemsies atbalstīt Sīrijas bēgļus, stiprināt sadarbību ar ES nelegālās migrācijas novēršanā.

Jau ziņots, ka ES-Turcijas samits sasaukts, ņemot vērā Turcijas ārkārtīgi svarīgo lomu pašreizējās bēgļu krīzes pārvaldībā. Patlaban Turcija ir kļuvusi par nozīmīgu tranzīta un uzņemšanas valsti bēgļiem un patvēruma meklētājiem no konfliktu reģioniem Sīrijā un Irākā. Turcija ir uzņēmusi ap 2,5 miljoniem bēgļu, to izmitināšanai un humānajai palīdzībai atvēlot vairāk nekā septiņus miljardus eiro.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!