Ceturtdien valdība atbalstīja nākamā gada valsts budžetu, kā arī 2017.- 2019. gada vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektu.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro, informēja Finanšu ministrija.

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, budžeta ieņēmumi nākamgad pieaugs par 664 miljoniem eiro jeb gandrīz 9%, bet budžeta izdevumi – par 681 miljonu eiro jeb 8,9%.

Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%, savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā.

Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%. Vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumam – 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamais deficīta līmenis pērn tika noteikts 1% apmērā no IKP. Finanšu ministrijas ieskatā vispārējās valdības budžeta deficīts 2016. gadā būs 0,9% no IKP.

Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.

Premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) valdības ārkārtas sēdē ceturtdien pateicās visiem ministriem par darbu. Abi Ministru kabineta pārstāvji pauda cerību, ka Saeima neveiks būtiskus labojumus un grozījumus valdības sagatavotājā nākamā gada budžetā.

"Man ir sajūta, ka par to, ko esam izdarījuši, nav jākaunas," uzsvēra Kučinskis. Finanšu ministre teica, ka nākamā gada valsts budžets ir attīstības budžets. Vienlaikus viņa norādīja, ka tajā netiek paaugstināti būtiskie nodokļi.

Prognozētā ekonomikas izaugsme – 3,5% – ir ļoti labs rādītājs, vērsa uzmanību Reizniece Ozola.

Nākamgad prognozēta inflācija 1,7% līmenī. Paredzēts, ka nākamgad nodokļu ieņēmumu īpatsvars būs 30,1% no IKP.

"Šobrīd budžets, manuprāt, ir līdzsvarots. Ir ieņēmumi, ir izdevumi un ir fiskālā nodrošinājuma rezerve, pietiekami līdzekļi arī nepieredzētajiem gadījumiem nākamajā gadā, ko ir vēlme vienmēr paplicināt. Un es ceru, ka Saeima to arī neizdarīs. Ir redzamas nozares kā veselības aprūpe, kur ir diezgan liels pieprasījums, lai finansējuma pieaugums būtu straujāks, nekā valdība šobrīd ir piedāvājusi," komentējot Saeimas deputātu iespējamo vēlmi veikt grozījumus nākamā gada budžetā, žurnālistiem norādīja finanšu ministre.

"Jāsaprot – ja palielina izdevumus kādā jomā, ir jābūt diezgan skaidram, kur ņems ieņēmumus, vai uz kādu citu nozaru rēķina samazinās [līdzekļus] vai ieviesīs papildu maksājumu. Mēs esam bijuši valdībā salīdzinoši saudzīgi. Es teicu, ka lielos nodokļus mēs neesam mainījuši, ir tikai nelielas izmaiņas," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Likumprojektam par nākamā gada valsts budžetu ir 57 pavadošo likumprojektu pakete. Nākamgad kā prioritārās nozares noteiktas ārējā un iekšējā drošība, veselība, izglītība.

Nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro.

Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 1,7% no IKP.

Savukārt izglītības nozares nākamā gada finansējums būs par 11 miljoniem eiro lielāks kā 2016. gada budžetā paredzētais.

Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad. Bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks.

Par izmaiņām, kas nākamgad ietekmēs iedzīvotāju maciņu biezumu var lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!