Foto: LETA

Prasītājs ir pārsūdzējis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu viņam par labu piedzīt 10 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju no "DNB bankas" prasīto 3,5 miljonu eiro vietā.

Apelācijas sūdzība tiesā iesniegta 12. novembrī. Prasītājs - kredītņēmējs - savā apelācijas sūdzībā norādījis, ka tiesa, nosakot piedzītā morālā kaitējuma atlīdzinājuma summu, nav vadījusies pēc materiālo tiesību normām, tādējādi spriedums šajā sadaļā nav un nevar tikt uzskatīts par likumīgu un pamatotu. Viņš norāda, ka vienīgais tiesas arguments, nosakot piedzītās summas apmēru, ir tāds, ka prasībā pieprasītās morālā kaitējuma summas apmērs "nav samērīgs un ir pretējs principam, ka ar piešķirto morālo kompensāciju nedrīkst nepamatoti iedzīvoties".

Pieteicējs sūdzībā skaidro, ka tiesa spriedumā nav norādījusi, kā piespriestā morālā kaitējuma atlīdzinājuma summa izpildīs preventīvo un sodošo funkciju, it īpaši ņemot vērā bankas kā komercsabiedrības apgrozījuma rādītājus, par kuriem prasītājs izsmeļoši esot norādījis prasībā.

Kā iepriekš komentēja prasītāja pārstāvis Aldis Gobzems, strīds ir par to, ka banka šajā lietā pretlikumīgi rīkojusies, pirms termiņa cenšoties piedzīt kredītu. Advokāts uzsvēra, ka pieteicējs nebija kavējis nevienu maksājumu. Turklāt Gobzems izteicās, ka banka šajā lietā esot piesaistījusi naudas piedziņas firmu, kurai nodevusi informāciju par klientu.

Prasības pieteikumā tiek skaidrots, ka prasītājs ar banku vienojās par aizdevuma piešķiršanu vairāk nekā 300 000 eiro apmērā, lai iegādātos un izremontētu dzīvokli. Vēlāk prasītājs saņēmis zvanu par to, ka viņam jāveic aizdevuma pirmstermiņa atmaksa, jo prasītājs esot pārkāpis aizdevuma līguma nosacījumus - slēpis saistības citās kredītiestādēs. Sarunā prasītājam un aizdevuma saņēmējam ticis piedāvāts papildus esošajam nodrošinājumam ieķīlāt viņam piederošo nekustamo īpašumu - dzīvojamo māju un zemes gabalu Valmierā, tomēr, pēc prasītāja domām, tādā veidā sākta viņa šantāža, jo šāds papildu nodrošinājums nesamazinātu citu kredītsaistību apmēru, tomēr viņš piekritis šiem nosacījumiem.

Kā norādīts pieteikumā, "pēc šīm sarunām no bankas puses sekoja virkne agresīvu darbību ar mērķi iebaidīt prasītāju". Tāpat vēstulē par kredīta saistību pirmstermiņa izpildīšanu banka paziņojusi par atkāpšanos no aizdevuma līguma, kā arī pieprasījusi nekavējoties samaksāt nesamaksāto aizdevuma summu.

Kā norādīts pieteikumā, prasītājam šo pārdzīvojumu rezultātā diagnosticēta reakcija uz smagu stresu ar adaptācijas traucējumiem, miega traucējumi, arteriālā hipertensija un citas kaites.

Prasītājs 2009. gada beigās vērsās Rīgas apgabaltiesā ar apvērsuma prasību pret atbildētāju par prasījuma apstrīdēšanu saistību piespiedu izpildei un atbrīvošanu no saistību piespiedu izpildes. Prasība tika apmierināta, apgabaltiesai atbrīvojot prasītāju no saistību, kas izriet no aizdevuma līguma un hipotēkas līguma, piespiedu izpildes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!