2020. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinamās cenās varētu samazināties par 7%, bet, ja īstenosies scenārijs par Covid-19 otro vilni, tad par 9%, norādīts otrdien valdībā izskatītajā Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā makroekonomikas attīstības scenārijā.
Atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam FM otrdien, 18. augustā, informēja valdību par sagatavoto makroekonomiskās attīstības scenāriju. Tas būs par pamatu valsts budžetam 2021. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2021.-2023. gadam.
Prognozes IKP salīdzināmās cenās kritumu šogad par 7%, samazinoties privātajam patēriņam, eksportam un investīcijām Covid-19 krīzes ietekmē, savukārt 2021. gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās ar pieaugumu 5,1%, IKP pieaugumam stabilizējoties 3,1% apmērā 2022. un 2023. gadā.
FM ir izstrādājusi arī Covid-19 ietekmes otrā viļņa scenāriju, ja īstenojas makroekonomiskās attīstības bāzes scenārija negatīvie riski un koronavīrusa izplatības ierobežošana ieilgst vai tiek piedzīvots jauns spēcīgs slimības vilnis.
Otrā viļņa scenārijs paredz straujāku IKP kritumu salīdzināmās cenās 2020. gadā – 9% un lēnāku ekonomikas atveseļošanos turpmākajos gados, IKP pieaugot par 2% 2021. gadā, 4,6% 2022. gadā un 3,2% 2023. gadā.
Lēnākas izaugsmes ietekmē turpmākajos gados budžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar bāzes scenāriju samazinātos, un kopumā vispārējās valdības budžeta bilance pasliktinātos 2021. gadā līdz 6% no IKP, 2022. gadā līdz 4,2% no IKP un 2023. gadā līdz 2,9% no IKP.
Lai turpinātu budžeta ietvara sagatavošanu, FM prezentēja valdībai arī aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances 2021.-2023. gadam pie nemainīgas valdības politikas. 2020. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 7,6% no IKP. Tas ir būtiski augstāks rādītājs nekā plānots likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam”, kad vēl nebija Covid-19 krīzes.
Vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas scenārija vidējā termiņā attiecīgi tiek prognozēts 3,9% no IKP 2021. gadā, 2,8% no IKP 2022. gadā un 1,7% no IKP 2023. gadā. Ņemot vērā prognozēto IKP, budžeta bilances un ievērojamu aizņemšanās apjoma pieaugumu atbalsta pasākumu finansēšanai, vispārējās valdības parāds pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts 48% no IKP 2021.- 2022. gadā un 47% no IKP 2023. gadā.
FM atgādina, ka Covid-19 pandēmija ir ieviesusi izmaiņas arī valsts fiskālajā politikā. 2020. gadā tika aktivizēta Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kas ļauj palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu ekonomikas kaitējuma mazināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
