Foto: Pixabay

Piektdien, 9. oktobrī, Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā. Tie paredz no 2021. gada pakāpeniski ierobežot MUN režīmu, attiecinot to tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku, palielinot likmi apgrozījumam un ieviešot citas izmaiņas.

Likumprojektā noteikts, ka turpmāk MUN var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku. Plānots, ka MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%.

Par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību. No likuma tiek izslēgts MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums – 720 eiro mēnesī.

Savukārt, ja MUN maksātājam būs darbinieki, par tiem darbaspēka nodokļi tiks piemēroti vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Tiek saglabāts līdzšinējais MUN ieņēmumu sadalījums starp valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (80%/20%).

Likumprojekts paredz arī pārejas noteikumus attiecībā uz MUN maksātājiem, kas reģistrēti vai ieguvuši MUN maksātāja statusu līdz šā gada 31. decembrim un šo mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Likumprojekts skatāms MK mājaslapā.

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrijas (FM) ieskatā MUN tiek plaši izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos, kā rezultātā tiek kropļota konkurence, kā arī MUN režīmā strādājošo valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir zemas. Lai to novērstu, nepieciešams pakāpeniski ierobežot MUN režīmu un to pielīdzināt vispārējam nodokļu režīmam.

FM izstrādātie grozījumi paredz, ka MUN režīmam zudīs priekšrocības, ko tam sniedza zema nodokļa likme. Taču vienlaikus būtiski samazināsies administratīvais slogs visiem MUN maksātājiem, kuri atbildīs jaunajiem kritērijiem.

Tāpat grozījumi sildīs valsts maciņu. Ministrijas aplēses liecina, ka grozījumi valsts budžetu 2021. gadā papildinās par 21,2 miljoniem eiro, 2022. gadā par 21,7 miljoniem eiro un 2023. gadā par 23,4 miljoniem eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!