Oktobrī joprojām novērojama nodokļu iekasēšanas uzlabošanās tendence: pamatbudžetā tika iekasēti par 13% vairāk nodokļu, nekā 2019.gada oktobrī, bet Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) iekasēšana pārsniedza iepriekšējā gada līmeni par 4%, teikts jaunākajā Fiskālās disciplīnas padomes ziņojumā.
Tas apliecina, ka agrākā prognoze, ka maijā varētu būt sasniegts zemākais nodokļu iekasēšanas punkts, ir izrādījusies precīza. Iedzīvotāji, kļuvuši optimistiskāki par savu finanšu stāvokli, veic krīzes sākumā atliktos pirkumus, tādejādi uzlabojot gan patēriņa nodokļu, gan arī citu nodokļu iekasēšanu. Tomēr, pievienotās vērtības nodoklis joprojām iet zem plāna – oktobrī tika iekasēts tikai 87,1% no plānotā daudzuma. Arī pārējo nodokļu iekasēšana iet zem plāna, izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu, kura oktobrī bija 6,6% virs plāna pēc Valsts kases operatīvajiem datiem.
Kopumā var secināt, ka nodokļu iekasēšanas plāns 2020. gadā netiks izpildīts – pēc Valsts kases operatīviem datiem oktobra beigās iekasētais nodokļu daudzums kopumā bija tikai 73,5% no gada plāna, bet oktobra plāns tika izpildīts tikai par 89%, norāda padomes pārstāvji.
Salīdzinoši labā nodokļu iekasēšana varētu būt saistīta gan ar ekonomiskās situācijas uzlabošanās, gan ar patēriņa struktūras izmaiņām – pēc Covid-19 perioda ir samazinājušies izdevumi izklaidei, restorāniem, tūrismam, bet preču pirkumi un degvielas patēriņš ir pieaudzis. Ņemot vērā, ka pakalpojumu nozarēs ir lielāks ēnu ekonomikas īpatsvars un mazāks nodokļu slogs, bet degviela ir ļoti nodokļu intensīva, tas rezultējas iekasēto nodokļu pieaugumā.
Pretēji nodokļu iekasēšanai, kurā ir novērojama izteikta uzlabošanās, valsts budžeta izdevumu dinamika ir neskaidra. Lai arī ir novērojams izdevumu pieaugums valsts atbalsta pasākumu dēļ, tomēr kopējais izdevumu pieaugumu līmenis mēnešu griezumā nav vienmērīgs. To ietekmē tas, ka atbalsta pasākumu finansēšana nenotiek izlīdzināti.
Kopumā gan pamatbudžeta, gan speciālā budžeta bilances var uzskatīt par adekvātām ārkārtas situācijai, uzskata padomes pārstāvji. Saskaņā ar Valsts kases (VK) operatīvajiem datiem, valsts pamatbudžeta bilance oktobra beigās bija mīnus 265,6 miljoni eiro (pirms gada šajā laikā bija mīnus 87,3 miljoni eiro). Speciālā budžeta bilance 2020. gada oktobra beigās bija 28,2 miljoni eiro, attiecīgi 2019. gada oktobra beigās tā bija mīnus 9,6 miljoni eiro.
Pēc ES neatkarīgo fiskālo iestāžu tīkla aprēķiniem, Latvijas plānotā budžeta bilance ir aptuveni -8%. Pirms Covid-19 krīzes sākuma, šis cipars bija aptuveni 0%, un tā kritums ir saistīts ar valsts organizētiem pasākumiem, vērstiem uz atbalstu vairākām riska grupām. Latvijas plānotā budžeta bilance ir salīdzināma ar citām ES valstīm, kur šī mērvienība ir aptuveni vienādā līmenī, vai pat ar lielāku deficītu, skaidro eksperti.
Piemēram, salīdzinot Latviju ar citām Baltijas valstīm, var redzēt, ka Igaunijā plānotā budžeta bilance nokrita no 0% līdz mīnus 7% pēc Covid-19 sākuma, bet Lietuvā kritums bija lielāks – no 0% līdz mīnus 10%.
Analizējot nodokļu iekasēšanas apjoma pieauguma faktorus, padome uzskata ka relatīvi laba nodokļu iekasēšana varētu būt saistīta gan ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos 3.ceturksnī, gan ar patēriņa struktūras izmaiņām – pēc Covid-19 perioda ir samazinājušies izdevumi izklaidei, restorāniem, tūrismam, bet preču pirkumi un degvielas patēriņš ir pieaudzis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
