No 'izdevīga ieguldījuma' līdz 'zvanam no bankas'. Astoņi populārākie veidi, kā jūs var apkrāpt internetā  (1)

Pirms sāksim, ir jāiegaumē pamata noteikumi. Nekad neizpaudiet savus datus cilvēkiem, kurus jūs nezināt. Esiet uzmanīgi un kritiski domājoši, iepazīstoties internetā. Neuzticieties jaunām paziņām, kas cenšas iesaistīt jūs apšaubāmās shēmās. Tas viss izklausās pavisam vienkārši un loģiski, bet, kā rāda prakse, krāpnieki joprojām viegli atrod potenciālos upurus. Finanšu joma un kiberhigiēna nav Latvijas sabiedrības stiprās puses.

Krāpšanas shēma. Jums zvana no nezināma, ārzemēs reģistrēta numura un piedāvā ieguldīt brīvos līdzekļus, lai saņemtu pasīvus ienākumus, pateicoties investīcijām. Parasti sarunas valoda ir krievu. Ja mēģināsiet uzdot jautājumus latviski, jūs vienkārši nesapratīs.

Kāds ir risks? Zvanītājs piedāvā ieguldīt līdzekļus caur kādu interneta platformu. Pirmkārt, pēc tam izņemt naudu ārā no platformas ir ļoti grūti vai vispār neiespējami. Otrkārt, pārskaitīšanas procesā bieži tiek izmantotas pikšķerēšanas (datu izkrāpšanas) vietnes, kas krāpniekam ļauj piekļūt jūsu kontam internetbankā un nolaupīt no tā naudu.

Vai šādi gadījumi ir bijuši arī Latvijā? Policija ziņo, ka līdzīgas situācijas tiek fiksētas regulāri. Šāda veida krāpšanas popularitātes kāpums tika novērots 2017. - 2019. gadā. Visbiežāk krāpnieku nagos iekrīt cilvēki vecumā virs 35 gadiem, tātad tie, kuriem jau ir uzkrājumi un kuri vēlas tos palielināt.

Krāpšanas shēma. Krāpnieki zvana no Latvijā vai Igaunijā reģistrētiem nepazīstamiem numuriem un piedāvā spēlēt biržā. Dažreiz šim nolūkam rosina lietot mobilo lietotni.

Kāds ir risks? No upuriem šādā veidā izkrāpj personīgos datus, kodus vai kredītkaršu informāciju, ar kā palīdzību attālināti tiek noņemta nauda no upuru bankas kontiem.

Vai šādi gadījumi ir bijuši arī Latvijā? Pēdējā laikā šādi gadījumi tiek reģistrēti ne pārāk bieži, šī krāpšanas shēma bija populāra laikā, kad īpaši aktīvi bija arī tā saucamie "ieguldījumu eksperti". Policija norāda, ka lielākajā daļā gadījumu tie varētu būt vieni un tie paši cilvēki, kuri dzīvo kādā no Austrumeiropas valstīm.

Krāpšanas shēma. Bankas vārdā potenciālajiem upuriem tiek izsūtītas pikšķerēšanas e-vēstules ar paziņojumiem par bankas pārskaitījumu. Lai pievērstu potenciālā upura uzmanību un interesi, ailē "Temats" tiek norādīts: "Naudas pārskaitījums ir saņemts". Vēstulē ziņots, ka, lai pārbaudītu īpašuma tiesības, kā arī drošības interesēs, ir nepieciešams pieslēgties internetbankai, izmantojot Smart-ID.

Kāds ir risks? Saites no šiem e-pastiem ved uz tīmekļa vietni, kas vizuāli ir līdzīga bankas mājas lapai. Kad cilvēks pieslēdzas internetbankai, izmantojot viltus lapu, krāpnieks atkārto šīs darbības īstajā bankas mājas lapā, ievadot upura datus. Pēc tam noziedznieks mēģina pārskaitīt naudu no upura konta uz sevis kontrolētu kontu.

Vai šādi gadījumi ir bijuši arī Latvijā? Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas pārstāvji norādīja, ka šāda veida krāpšana ir ļoti izplatīta. Lai neuzķertos uz krāpnieku āķa, policija aicina, saņemot aizdomīgus e-pastus "bankas vārdā", rūpīgi pārbaudīt sūtītāja adresi un mājas lapas adresi, uz ko ved saite no vēstules. Nekādā gadījumā neatveriet saites vai vēstulei pievienotus failus. Ir svarīgi atcerēties: interneta bankā vienmēr ir jāpieslēdzas, kā parasti, nevis izmantojot apšaubāmu saiti no nezināma sūtītāja.

Krāpšanas shēma. Krāpnieki zvana no telefona numuriem, kā ciparu kombinācija tiešām var atgādināt īstu kredītiestādes tālruņa numuru. Krāpnieks stādās priekšā kā bankas darbinieks vai bankas drošības dienesta darbinieks un mēģina jūs pārliecināt, ka jūsu kontā notiek aizdomīgi darījumi vai jūsu bankas kontu ir mēģināts uzlauzt.

Kāds ir risks? Krāpnieki cenšas pārliecināt upuri, ka bankas kontu nepieciešams steidzami bloķēt vai arī vajag ieslēgt "papildu aizsardzību". Šim nolūkam lūdz nosaukt jūsu internetbankas lietotāja numuru, ievadīt PIN-kodus, vai pieslēgties internetbankai, izmantojot Smart-ID. Pēc tam noziedznieki saņem piekļuvi jūsu kontam un naudu pārskaita uz citu kontu.

Vai šādi gadījumi ir bijuši arī Latvijā? 2020. gadā šāda tipa zvani tiek reģistrēti regulāri. Tik vien kā mēneša laikā viens no Latvijas mobilo sakaru operatoriem reģistrēja vairāk nekā 6 000 līdzīgu zvanu no krāpniekiem. Policija vidēji saņem 10 paziņojumus nedēļā no tiem, kuri tādā veidā zaudējuši savu naudu.

Policija iesaka iedzīvotājiem, kuri saņēmuši zvanu it kā no kādas Latvijas bankas darbiniekiem, neturpināt nekādas sarunas un neizpildīt nekādus rīkojumus. Nekādā gadījumā neizpaudiet krāpniekiem informāciju par sevi. Telefona sarunu var pārtraukt jebkurā brīdī un pēc tam informēt par to savu banku vai policiju.

Krāpšanas shēma. Salīdzinoši jauns krāpšanas veids. Potenciālais upuris saņem vilinošu piedāvājumu, kura būtība ir šāda: viņam it kā ir jāpilda finanšu menedžera pienākumi un jāpārskaita nauda no viena konta uz citu.

Kāds ir risks? Kad cietušais kļūst par "darba ņēmēju", krāpnieki ar dažādiem ieganstiem cenšas uzzināt kodus no viņa interneta bankas, paņemt upura vārdā kredītu un pēc tam lūdz pārskaitīt esošo vai aizņemto naudu uz citu kontu. Lai slēptu savus nodomus, ļaundari izmanto Latvijas uzņēmumu nosaukumus un lūdz pārskaitīt naudu uz citu upuru kontiem, kuri arī ir tādi paši viltus "darbinieki". Tad krāpnieki pārskaita savu upuru naudu un uz viņu vārda noformētus kredītus uz citu kontu. Ir svarīgi saprast, ka likumīgs darba devējs nekad nelūgs izmantot savu personīgo bankas kontu, lai veiktu naudas pārskaitījumus.

Vai šādi gadījumi ir bijuši arī Latvijā? Šāds krāpšanas veids ir kļuvis populārs pandēmijas laikā, kad daudzi cilvēki zaudē darbu un darba meklējumos var piekrist vilinošam piedāvājumam. Ļaundari izmanto cilvēku vēlmi nopelnīt un dara visu, lai trulinātu sava upura modrību. Oktobrī šādi gadījumi bieži tika reģistrēti arī Igaunijā.

Policija iesaka kritiski izvērtēt piedāvājumus nopelnīt, izmantojot internetu, un rūpīgi tos pārbaudīt. Nekādā gadījumā neizpaudiet svešiniekiem kodus no savas internetbankas.

Krāpšanas shēma. Caur e-pastu vai sociālo tīklu saziņas platformām jums piedāvā nopelnīt papildu naudu, saņemot noteiktas summas no trešajām personām un pārskaitot tās uz citiem kontiem. Šim nolūkam jums ir ieteicams vai nu izmantot savu bankas kontu, vai atvērt jaunu kontu, vai arī reģistrēt firmu uz sava vārda. Dažkārt krāpnieki lūdz iesaistīt šajā procesā arī ģimenes locekļus un draugus. Par pakalpojuma veikšanu upurim sola noteiktu procentuālu daļu no darījuma. Dažreiz vervēšana notiek, uzsākot romantiskas attiecības, un dažreiz - piedraudot. Ja jūs piekrītat piedalīties šajā shēmā, tad kļūstat par naudas mūli.

Kāds ir risks? Parasti nauda, ko jums liek apgrozīt šajā shēmā, ir nozagta no citiem kontiem, iegūta no narkotiku vai cilvēku tirdzniecības vai arī iegūta, izvairoties no nodokļu nomaksas u.t.t. Naudas mūļu pakalpojumi palīdz legalizēt šos līdzekļus, izvairīties no nodokļu nomaksas, izvest naudu no valsts, slēpt noziedzīgus naudas izcelsmes avotus. Jāatgādina, ka viegla nauda neeksistē, bet naudas mūļu darbs tiek vajāts un ir krimināli sodāms noziegums.

Vai šādi gadījumi ir bijuši arī Latvijā? Naudas mūļu vervēšana ir ļoti izplatīta parādība mūsu valstī. Visbiežāk tam piekrīt jauni cilvēki bez darba no mazām provinces pilsētiņām. Viegli pievilināma kategorija ir arī parādnieki. Ir bijuši gadījumi, kad Latvijas mūļi palīdzējuši kādai spēcīgai noziedzīgai grupai, kā darbību apturēta, pateicoties vairāku valstu izlūkošanas dienestu veiktām starptautiskām operācijāmi. Latvijas mūļi ir bijuši iesaistīti, piemēram, starptautiskajā naudas atmazgāšanas tīklā "QQAAZZ".

Krāpšanas shēma. Uz jūsu e-pastu vai uz telefonu atnāk paziņojums par to, ka parādījies interneta veikals, kurā par ļoti zemām cenām var iegādāties preces no zināmiem ražotājiem. Tās var būt elektropreces, sadzīves tehnika, pasaulē slavenu zīmolu apģērbi. Dažreiz saites uz viltus interneta veikaliem var parādīties jau pastāvošu veikalu vietnēs ar labu reputāciju.

Kāds ir risks? Galvenais šī krāpšanas veida mērķis ir likt jums ievadīt savus datus viltus mājas lapā. Saņemot datus, krāpnieki parasti pārdod tos caur "DarkNet", un tad jau citi noziedznieki var šos datus izmantot saviem nolūkiem.

Vai šādi gadījumi ir bijuši arī Latvijā? Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas pārstāvji saka, ka šādi gadījumi jau bijuši reģistrēti. Ir gadījies, ka cilvēki ir pasūtījuši preces šādos veikalos, pārskaitot naudu, bet vēlāk nauda viņiem atmaksāta ar pamatojumu: "Preces vairs nav noliktavā". Pircējs nomierinās, jo ir saņēmis naudu atpakaļ, bet aizmirst galveno: noziedznieki ieguvuši piekļuvi viņa bankas kontam, un tagad tas tiks izmantots nelikumīgiem mērķiem.

Policija aicina izmantot iepirkumiem tikai pārbaudītus resursus un vienmēr pārliecināties, vai pārlūkprogrammā ir pareizi uzrakstīta veikala adrese. Lai pārbaudītu, vai interneta veikals tiešām eksistē, ir iespējams sameklēt firmas reģistrācijas numuru un pameklēt atsauksmes par veikalu.

Krāpšanas shēma. Šis ir tas gadījums, kad upuris pats pievelk krāpniekus, piemēram, atsaucoties uz piedāvājumu par aizdevuma piešķiršanu ar izdevīgiem nosacījumiem. Gadās arī tā, ka upuris ievieto sludinājumu par to, ka meklē aizdevumu, un tādējādi piesaista ļaundaru uzmanību.

Kāds ir risks? Potenciālais "aizdevējs" pārliecina upuri izpaust savus piekļuves datus internetbankai vai arī atvērt jaunu kontu uz sava vārda. Pēc tam aizdevuma meklētāju pārliecina nodot piekļuves datus, lai it kā pārbaudītu kredītvēsturi vai arī saņemtu izziņu no VSAA. Tad upura vārdā tiek noformēti ātrie kredīti, kas pēc tam tiek pārskaitīti uz citiem kontiem.

Vai šādi gadījumi ir bijuši arī Latvijā? Diemžēl šāda krāpšana notiek diezgan bieži. Cilvēki ir uzticīgi un, nokļūstot sarežģītā finansiālajā situācijā, dažkārt zaudē modrību un piekrīt visiem nosacījumiem, ko uzspiež krāpnieki. Kopējais zaudējumu apjoms, kas šajā shēmā radies krāpnieku dēļ, sasniedz simtiem tūkstošu eiro.