Vienojas nevirzīt tālāk priekšlikumu par nevainojamas reputācijas kritēriju  (6)

Viņš skaidroja, ka visas partijas bija pret Finanšu ministrijas ideju par nevainojamas reputācijas kritēriju, ko ar piecu partiju parakstiem uz 2. lasījumu plānots ņemt ārā no šiem grozījumiem, savukārt pārējie grozījumi tiks virzīti tālāk.

Gan uzņēmēji, gan deputāti iepriekš pauduši bažas par steidzamā kārtā virzītajiem grozījumiem "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas" likumā, kas paredz atsavināt uzņēmuma kapitāldaļas, ja patiesā labuma guvējs neatbildīs nevainojamas reputācijas kritērijam, taču tas netiek skaidri definēts. Likums attiecas uz bankām, azartspēļu organizētājiem, ātro kredītu firmām, advokātiem un maksātnespējas administratoriem, biznesa konsultantiem, grāmatvežiem, parādu piedzinējiem, nekustamo īpašumu un mākslas tirgotājiem.

Atbilstoši likumam viens no atbilstības vērtēšanas kritērijiem ir nevainojama reputācija. Grozījumos teikts, ja uzraudzības un kontroles institūcija konstatē likuma subjekta – juridiskās personas vai juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja neatbilstību prasībām, tā pieņem lēmumu uzdot prasībām neatbilstošajam patiesajam labuma guvējam vai personai, ar kuras starpniecību neatbilstošais Likuma subjekta patiesais labuma guvējs īsteno kontroli noteiktā termiņā novērst konstatēto neatbilstību, tostarp, atsavināt attiecīgās nozīmīgu vai kontrolējošu līdzdalību nodrošinošās kapitāla daļas vai akcijas.

Uzņēmēji pauda neizpratni, kurš un kādā veidā šo reputāciju novērtēs, tāpat vairāki deputāti pagājušās otrdienas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē pauda bažas, vai piemēram, parādoties negatīvām ziņām sociālajos medijos vai ziņu portālos, personai saņemot sodu par kādu pārkāpumu, uzņēmējam vairs nebūs nevainojama reputācija, un pēc kādiem principiem tas tiks izvērtēts.

"Steigā un ātrumā atkal tiek skatīti noteikumi, kas tuvā nākotnē var radīt apdraudējumu Latvijas uzņēmējdarbībai. Minētā likumprojekta grozījumos pretrunīgi tiek vērtēts 10. panta 8. punkts, kurā aprakstīta uzņēmumu kapitāldaļu atsavināšana. Šīs prasības, kas izriet no piedāvātajiem grozījumiem, attieksies uz visiem tiem komersantiem, kuru ikdienas saimnieciskā darbība ir saistīta ar to, ka tiem jāziņo par aizdomīgiem darījumiem un jāveic šī likuma prasībām atbilstošas darbības, proti tie ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas likuma subjekti. Viss process izskatās kā cīņa ar patiesā labuma guvēju neatklāšanu, taču pēc prakses zinām, ka reputācijas un informācijas aprites jautājums šobrīd tiek tulkots tā, kā kontrolējošai institūcijai, vai pareizāk sakot tā brīža kontrolierim liekas. Tāpat grozījumi nosaka, ka minētais likuma subjekta patiesais labuma guvējs īsteno kontroli, noteiktā termiņā novēršot konstatēto neatbilstību, tostarp atsavināt attiecīgās nozīmīgu vai kontrolējošu līdzdalību nodrošinošās kapitāla daļas vai akcija. Izskatās, ka atgriežas piespiedu īpašuma atsavināšanas laiki," iepriekš uzsvēra Latvijas Zemnieku savienības (LZS) Uzņēmēju padomes vadītāja Lienīte Caune.