Finanšu krāpšanas mēģinājumam atsaucas vidēji katrs desmitais uzrunātais  (3)

Ievērojami audzis arī izkrāptās naudas apjoms. Tāpēc Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar partneriem sākusi informatīvo kampaņu "Neuzķeries! Esi gudrāks par krāpniekiem!", lai celtu iedzīvotāju-finanšu pakalpojumu lietotāju izpratni par drošību internetā un citos elektroniskajos kanālos, kā arī finanšu pakalpojumu attālinātā izmantošanā.

"Pandēmijas ietekmē cilvēki daudz aktīvāk sākuši izmantot digitālos pakalpojumus un saziņas veidus. Šī pāreja uz digitālo vidi notiek straujāk nekā aug iedzīvotāju prasmes tās drošai izmantošanai. Krāpnieki manipulē ar cilvēkiem, izmantojot viņu nedrošību, pārlieku lielo paļāvību uz citu godprātību. Februāra sākumā Finanšu nozares asociācija veica eksperimentu ar mērķi noskaidrot, cik daudz mūsu līdzcilvēku uzķertos uz ēsmu un kāds ir viņu rīcības motīvs. Neitrāli formulētam apsveikumam par laimestu loterijā atsaucās vidēji katrs desmitais. Taču krāpnieku izmantotās metodes šodien ir vēl daudz pārdomātākas. Viņi ielaužas cilvēku ikdienā nepiemērotos brīžos un izmanto steigu, apjukumu, iebiedēšanu, lai izkrāptu finanšu un personīgo informāciju. Tāpēc ir ļoti būtiski panākt, ka cilvēki atpazīst finanšu krāpnieku uzbrukumus un spēj atbilstoši reaģēt," saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Finanšu nozares asociācijas veiktais viltus krāpnieciskā e-pasta eksperiments rāda, ka finanšu krāpšanas mēģinājumam atsaucas vidēji katrs desmitais uzrunātais. Tā ir būtiska sabiedrības daļa, kas pakļauj riskam savas finanses. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki uzķeras, ir ziņkārība, kam seko vēlme saņemt solītos labumus, nereti arī steiga, norāda eksperti.

"Krāpšana ir iespējama, ja piepildās divi nosacījumi - ir panākta uzticēšanās un tā tiek paveikta ātri un bez aizķeršanās. Krāpnieki gūst uzticību visbiežāk no tiem, kuriem ikdienā nav ar ko pārrunāt savas šaubas un nav kam uzticēties. Tāpēc krāpšanu varam mazināt, ja viens par otru rūpējamies un zinām viens otra vājības, kuras kopīgiem spēkiem iegrožot - tai skaitā, pārlieku uzticēšanos un paļāvību uz svešinieku solījumiem. Savukārt, runājot par ātrumu un efektivitāti, šobrīd milzīgā tiešsaistes slodze mūsu ikdienā, kad daudzi strādā attālināti, ir kā radīta finanšu krāpniekiem, lai savus noziedzīgos plānus paslēptu aiz mūsu noguruma un nevērības. Šajā ziņā jāapzinās, ka risks ar katru dienu kļūst aizvien lielāks, jo tehnoloģijas norēķinus veic aizvien ātrāk un digitālā vide ļauj krāpniekiem efektīvi noslēpties. Pret to var cīnīties - atcerēties, ka rīts gudrāks par vakaru, un steigā nepieņemt lēmumus," piebilst Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, sociālantropologs Andris Saulītis.

Analizējot reģistrēto kriminālprocesu un noziedzīgo nodarījumu skaitu par krāpšanām, redzams, ka pērn krāpšanas gadījumu skaits audzis par vairāk nekā 15%. Lai arī krāpšanas gadījumu skaita pieaugums vērojams jau pēdējos trīs gadus, tieši pērn tas bijis visstraujākais. Kopumā 2020. gadā uzsākti 720 kriminālprocesi. Būtiska daļa apkrāpto izvēlas par to Valsts policijai neziņot, tāpēc reālais krāpnieku apkrāpto cilvēku skaits var ievērojami atšķirties.

"Būtiskajam krāpšanas gadījumu skaita pieaugumam cēloņi galvenokārt varētu būt saistīti ar valstī un pasaulē noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem. Cilvēki arvien vairāk laika, pavada interneta vidē, kurā krāpnieki meklē dažādas iespējas, lai izkrāptu naudas līdzekļus. Tieši Covid-19 noteikto ierobežojumu laikā ir būtiski pieaudzis dažādu attālināto pakalpojumu klāsts, kā arī dažādu preču pirkšana un pārdošana internetā, kas ir pavēris jaunas iespējas krāpniekiem," skaidro Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko.

Analizējot dažādu uzņēmumu un iestāžu brīdinājumus par finanšu krāpnieku aktivitātēm šī gada pirmajos mēnešos un pērn, redzams, ka krāpnieki visbiežāk zvana un iebiedē. Viņi uzdodas par finanšu uzraugiem vai bankas darbiniekiem un norāda uz nelikumīgām darbībām vai neapstiprinātiem maksājumiem no potenciālā upura konta. Krāpnieki arī atsaucas dažādos portālos izvietotiem darba meklējumu vai lietu pārdošanas sludinājumiem. Viņi aicina apliecināt savu personu potenciālajam darba devējam, identificējot sevi ar Smart-ID kodu, vai apliecināt vēlmi nosūtīt pirkumu, ievadot atsūtītajā saitē maksājumu kartes datus.

Plaši izmantotas shēmas ir arī aicinājums investēt naudu dažādās ieguldījumu platformās, kas sola īpaši lielu peļņu. Šādos gadījumos krāpnieki zvana un aicina cilvēkus instalēt attālinātas piekļuves programmatūru, ar kuru krāpnieki iegūst kontroli pār viedierīci. Pērn viltotu internetbanku saites tika sūtītas ne vien īsziņās un e-pastos, bet izvietotas arī Google meklētājā. Joprojām aktuālas ir arī viltus tirdzniecības platformas internetā, mantojumu e-pasti un romantiskā krāpšana.