Foto: Shutterstock
Pandēmija ietekmēja daudzu Latvijas iedzīvotāju finansiālo labklājību: kāds ir zaudējis darbu, kāds izdzīvo, pateicoties dīkstāves pabalstam. Bet ir arī ne mazums to, kuri pārstāja tērēt naudu izklaidēm, ceļojumiem un ēdieniem restorānos, un tagad viņiem ir izveidojusies zināma brīvo līdzekļu summa. Un tad vēl valsts izmaksās 500 eiro pabalstu par katru bērnu! Kā gudri rīkoties ar brīviem līdzekļiem?

Pieņemsim, ka daļai Latvijas iedzīvotāju ir izveidojušies nelieli uzkrājumi, kādu agrāk nav bijis, piemēram, 1000 eiro. Ko var izdarīt ar šo summu, lai tā nezaudētu savu vērtību un nestu labumu? "Finhack" vērsās ar šo jautājumu pie finanšu eksperta, uzņēmuma "AG Capital" dibinātāja Andreja Grigoļunoviča.

Variants 1: vienkārši ielikt aploksnē

Šī varianta ērtība ir tajā, ka nauda vienmēr ir pa rokai, un neviens – ne banka, ne VID – neuzzinās, kā jūs tos iztērējāt.

Ir arī mīnuss. Ar laiku jūsu 1000 eiro kļūs lētāki. Tā kā normāli attīstītā ekonomikā pastāv inflācija, tas preču un pakalpojumu daudzums, ko jūs varat iegādāties pēc gada par tādu pašu summu, būs nedaudz mazāks, nekā šodien. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada februārī cenas bija par aptuveni 7% augstākas nekā 2017. gada sākumā. No 2013. gada tās pieaugušas par 10%, no 2010.g. – par 19%, bet no 2000.g. – gandrīz divas reizes.

Pēc desmit gadiem tūkstotis eiro aploksnē nomināli joprojām būs tūkstotis. Bet faktiski naudas vērtība būs aptuveni par 15% mazāka (vidēji pēc iepriekšējās krīzes inflācija Latvijā bija 1,6% gadā). Naudu aploksnē var arī pazaudēt – ugunsgrēka, laupīšanas gadījumā utt.

Variants 2: atvērt bankas depozītu

"No visām iespējām, kas paredz vismaz kādu atdevi, bankas depozītam, iespējams, ir viszemākais risks. Bet ienākumu apjoms arī ir zemākais. Tagad tur viss ir "pa nullēm" vai nedaudz virs nulles," komentē Andrejs Grigoļunovičs.

Ienesīguma ziņā banku depozīti neatšķiras no naudas glabāšanas aploksnē: visas lielākās Latvijas bankas piedāvā likmes ap 0-0,05%. Ieguldot šodien 1000 eiro, pēc gada labākajā gadījumā nopelnīsiet 50 centus. Precīzāk, 40 centus, jo 20% no uzkrātās summas būs kapitāla pieauguma nodoklis.

Mazākas bankas piedāvā augstākas likmes, bet tās vienalga ir ap 1%, ieguldot uz gadu, un ap 1,5% gadā, ieguldot uz pieciem gadiem. Labākajā gadījumā 1000 eiro pēc līguma izbeigšanas (par pirmstermiņa laušanu parasti ņem komisijas maksu) saglabās savu pirktspēju. Bet, visticamāk, tas nenotiks.

"Tagad tas nav jūtams, bet drīz ekonomikā sāks iepludināt lielas naudas summas no eirofondiem, tai skaitā - pretkrīzes fonda. Rupji runājot, printēs svaigu naudu un it kā aizņemsies to no nākamajām paaudzēm. Jebkurā gadījumā naudas būs pietiekami daudz, un tas kādā brīdī provocēs inflāciju. Tādēļ 1,5% uz pieciem gadiem – tas nav īpaši interesanti, bet riskanti," pārliecināts Grigoļunovičs.

Pēc viņa teiktā, depozīts jebkurā gadījumā nav pievilcīga metode vienkāršam cilvēkam: "Tur, iespējams, ir vērts ieguldīt tikai tad, ja naudas tiešām ir ļoti daudz. Bet vai uz ieguldījumu būs attiecināma garantijas summa, kas ir 100 000 eiro?". Šī garantija ir vienīgā priekšrocība bankas depozītiem, salīdzinot ar aploksni: noguldījumu līdz 100 000 eiro garantē valsts – pat, ja banka pārstās pastāvēt, naudu atmaksās.

Variants 3: ieguldīt krājaizdevu sabiedrībā

Noguldījumus pieņem ne tikai bankas, bet arī kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Tās nav ļoti populāras, tikpat kā nav pamanāmas uz banku fona, bet tās pastāv, un tās pieskata FKTK. Noguldījumi līdz 100 000 eiro, tāpat kā bankās, tiek aizsargāti ar valsts garantiju.

Tiesa, lielākā daļa no šīm organizācijām darbojas kāda neliela reģiona vai nozares robežās. Piemēram, "Allažu Saime" strādā ar Siguldas un tās apkaimes iedzīvotājiem, "Cēsu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība" – ar Cēsu iedzīvotājiem, par "Zosēnu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības" locekļiem var kļūt tikai Jaunpiebalgas, Raunas un Gulbenes iedzīvotāji. "KKS Jūrnieku forums" strādā tikai ar jūrniekiem. Meklējot, var atrast iespējas, kas piemērotas ģeogrāfiskam "profilam" un kam nav piesaistes konkrētai profesijai vai arodbiedrībai.

Likmes ir ļoti dažādas, bet parasti ievērojami augstākas par bankas piedāvājumiem – no 2% līdz 8% gadā. Daži noguldījumu veidi neļauj ne samazināt, ne palielināt summu līdz līguma termiņa beigām. Tātad noguldījuma summu palielināt neizdosies, būs nepieciešams veikt jaunu noguldījumu.

Variants 4: ieguldīt trešajā pensiju līmenī

Veikt vienreizēju 1000 eiro ieguldījumu trešajā pensiju līmenī nav lielas jēgas, uzskata Grigoļunovičs. Ja ir stabili ienākumi un iespēja ieguldīt katru mēnesi ilgus gadus, tad līdz vecumdienām jebkurā gadījumā izdosies uzkrāt pietiekamu kapitālu pensiju 3. līmenī.

"Iespēja it kā interesanta, valsts to stimulē. Bet ir jāsaprot, ka tu ieguldi naudu uz ilgu laiku. Tas ir, tu esi ieguldījis naudu pensiju trešajā līmenī, un, kamēr tev neapritēs 55 gadi, to nevar atgūt. Jautājums ir, cik šī nauda nopelnīs, cik lielu daļu veidos komisijas maksas un kāda būs inflācija visus šos gadus. Kopumā ienesīgums ir zems, un ilgtermiņā ievērojama daļa līdzekļu tiek "apēsta" ar bankas komisijām," brīdina Grigoļunovičs.

Dati, kas ir pieejami manapensija.lv, liecina, ka vidējais vēsturiskais ienesīgums trešajam pensiju līmenim svārstījies par 3-4%, neņemot vērā pārvaldītāju komisijas. Bet valsts patiešām motivē iedzīvotājus papildus krāt vecumdienām: 20% ieguldījumu var saņemt atpakaļ kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Tas ir, ieguldot gadā, teiksim, 600 eiro (50 mēnesī), var saņemt atpakaļ 120 eiro.

Variants 5: nekustamais īpašums

Saprotams, ka par 1000 eiro nopirkt dzīvokli, lai to iznomātu, nav iespējams. Bet var pievienoties kolektīvo ieguldījumu platformām, kas investē nekustamajā īpašumā – mūsu reģionā, piemēram, aktīvi darbojas "Estateguru", "Crowdestate", "Bulkestate". Tās ļauj piedalīties nekustamo īpašumu projektu finansēšanā ar virkni citu tādu pašu mazu investoru – privātpersonu un juridisko personu, kas aizdod naudu attīstītājiem. Ieejas slieksnis parasti ir 50 eiro, platformas ziņo par ienesīgumu virs 10%.

"Jāatceras, ka nauda tiek ieguldīta konkrētos nekustamā īpašuma projektos. Un projekti mēdz būt dažādi, naudu ir iespējams arī nesaņemt atpakaļ. Var zaudēt ieguldījumus, ja, teiksim, būvniecības vidū nauda ir beigusies, projektu pabeigt neizdevās, un banka, kas arī finansē projektu, to pārņem. Bet, ja par to interesējas – tas ir labs variants ieguldījumam," saka Grigoļunovičs.

Vienlaikus neizdošanās, teiksim, pieciem projektiem, ko finansē kādā no šādām platformām, ir maz ticama. Tāpēc, sadalot ieguldījumus starp vairākiem projektiem, ir iespējams, ja ne pilnībā pasargāt sevi no zaudējumiem, tad vismaz stipri samazināt riskus.

Ir arī vērts apsvērt, ka būvniecība prasa laiku. Šodien ieguldot kādā projektā naudu, jūs to saņemsiet atpakaļ ne ātrāk kā pēc gada vai diviem.

Variants 6: savstarpējie aizdevumi jeb P2P kreditēšana

Aizdot naudu var ne tikai attīstītājam, bet arī tam, kas pats aizdod naudu. Patiesībā, savstarpējās kreditēšanas platformas (Latvijā populārākas ir "Mintos" un "Twino") piedāvā iedot naudu nebanku finanšu kompānijām, parasti ātro kredītu firmām. Kredītu uzņēmumiem šī ir iespēja piesaistīt papildu resursus, un jums – finansēt kādu ātro kredītu un nopelnīt procentus.

Andrejs Grigoļunovičs norāda, ka parasti šādus aizdevumus var iedalīt divos veidos – ar atmaksas garantiju un bez. Pirmajā gadījumā kompānija pēc būtības uzņemas riskus un atmaksā klientam naudu pat tad, ja viņu finansētais aizņēmējs ir pārtraucis maksāt pēc grafika. Otrajā variantā riski vairāk vai mazāk pilnībā gulstas uz investoru – te ienesīgums ir nedaudz lielāks, bet ne tik daudz, lai būtu jēga riskēt.

Ir arī vērts būt gatavam, ka noteiktās situācijās var bankrotēt gan pati ātro kredītu kompānija, gan platforma, caur kuru tā ir saņēmusi finansējumu no iedzīvotājiem. Patiesībā, Covid-19 izraisītas krīzes sākumā kaut kas līdzīgs jau notika.

Šobrīd nebanku aizdevēju un p2p platformu bankrotēšanas vilnis apstājies. "Bankrots šajā jomā bieži notiek sakarā ar strauju kapitāla aizplūšanu no nozares, kā tas bija pagājušā gada martā un aprīlī. Kad investori sāk izvest savu kapitālu, vājāki spēlētāji var to neizturēt. Šobrīd nauda pamazām sāk atgriezties nozarē. Tām platformām un kredītu kompānijām, kas pārdzīvoja pagājušo gadu un samazināja savus izdevumus, tagad ir labas iespējas attīstīties tālāk. Bet tas nenozīmē, ka neviens un nekad vairs nebankrotēs," saka Grigoļunovičs.

Variants 7: akcijas, obligācijas, biržā tirgotie fondi

Atverot investīciju kontu kādā no bankām, var sākt ieguldīt vērtspapīros. Piemēram, akcijās. Grigoļunovičs atzīmē, ka 1000 eiro šādiem ieguldījumiem ir neliela summa, bet pat to ir vēlams sadalīt – ieguldīt nevis vienā vērtspapīrā, bet divos, trijos. Ideālā gadījumā – pakāpeniski savākt portfeli no pāris desmitiem dažādu akciju, lai mazinātu riskus.

Grigoļunovičs neiesaka bieži pirkt-pārdot vērtspapīrus ar minimālām svārstībām dienas laikā. Šis variants būtībā ir tuvs kazino spēlēšanai, un pret jums spēlēs kāda haizivs no Volstrītas. Tas pats ieteikums attiecas uz valūtas tirdzniecību "Forex" un citiem "ātrās peļņas" veidiem. Laimests, visticamāk, būs nejaušs.

"Loģika aiz ieguldījumiem akcijās ir šāda: firma, kurā tu ieguldi, attīstās, pelna naudu, iziet jaunos tirgos, maksā dividendes un ilgtermiņā palielina savu vērtību. Mēneša laikā parasti šī vērtība būtiski nemainās. Pat gads priekš akcijām – nav ilgs laiks," saka Andrejs Grigoļunovičs.

Ieguldīt var arī obligācijās, tās ir lielu uzņēmumu parāda saistības. Risks zaudēt ieguldījumus ir zemāks, potenciālais ienesīgums – arī, bet, kā saka Grigoļunovičs, saņemt 9-15% gadā no tām var.

Turklāt ir iespēja, izmantojot to pašu ieguldījumu kontu, bankā iegādāties biržā tirgoto fondu daļas (exchange-traded fund, ETF). Jēga ir tajā, ka pārvaldītājs rada lielu diversificētu portfeli ar vērtspapīriem, bieži vien piesaistītu kādai nozarei, reģionam vai biržas indeksam, un pārdod investoriem šī portfeļa daļas.

Galvenais pluss ir tas, ka var nopirkt nevis divu-trīs uzņēmumu akcijas, bet daļu no portfeļa, kurā ietilpst, teiksim, 500 uzņēmumu vērtspapīri. Parasti šādu ETF ienesīgums nav īpaši liels, bet dažreiz var sasniegt līdz pat 15-20%. Daži rekordisti pagājušajā gadā sasniedza pat vairāk nekā 40% (kas, visticamāk, saistīts ar veiksmīgu gadu biržā un nenozīmē, ka šogad viņi piedzīvos to pašu).

Variants 8: izglītība

"Manuprāt, tas ir labākais, kas var būt, drošs risinājums. Ar izglītību es domāju, ka mācās kaut ko tādu, ko varēsi izmantot un kas nesīs papildus ienākumus. Runa nav par to, ka visiem vajag steidzami pārkvalificēties, teiksim, programmētājos. Jo, ja tu esi bijis labs grāmatvedis, bet esi kļuvis par sliktu programmētāju, tā ir izšķērdēta nauda. Bet, ja esi labs grāmatvedis, un tev vajadzētu iemācīties angļu valodu, lai strādātu starptautiskā kompānijā, vai arī vajag saņemt kaut kādu sertifikātu, tas ir lielisks ieguldījums. Izglītība – tas ir tas, kas vienmēr paliks ar tevi," uzskata Grigoļunovičs.

Vārdu sakot, brīnumi nenotiek. Ja neplānojat nodarboties ar riskantām spekulācijām, kurās var zaudēt visu, tad nav pierādītu veidu, kā gada laikā pārvērst tūkstoti eiro par diviem tūkstošiem. Labākajā gadījumā tie būs 1150 vai 1200 eiro. Ja šādi nopelnīto naudu netērē uzreiz, bet turpina veikt ieguldījumus, papildinot portfeli ar jauniem ieguldījumiem, var izveidot diezgan labu pasīvo ienākumu avotu. Bet tas nenotiks uzreiz un vajag būt iekšēji gatavam neveiksmei: kapitālu reizēm zaudē arī haizivis no Volstrītas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!