Foto: Pixabay
Neskatoties uz daudziem brīdinājumiem, iedzīvotāji iekrīt krāpnieku lamatās un šogad četru lielāko Latvijas banku klientiem ar pašrocīgi apstiprinātiem maksājumiem zaudēti jau vairāk nekā 8 miljoni eiro. Tādēļ Finanšu nozares asociācijas eksperti sagatavojuši ieteikumus, kā nekļūt par finanšu krāpšanas upuri.

Nedalies ar personīgu informāciju

Nekad nedz telefoniski, nedz internetā neatsaucieties aicinājumiem sniegt informāciju par bankas pieejām, maksājumu kartēm, parolēm un kodiem, kā arī neievadiet šos datus atsūtītajās interneta saitēs. Vienmēr atcerieties, ka bankas vai policijas darbinieki nekad nevaicās jums pēc konta piekļuves datiem, tāpēc ar šo informāciju jums nebūtu jādalās.

Rūpīgi pārbaudi informāciju

Vienmēr pārbaudiet, kāda tīmekļa vietnes adrese ir redzama interneta pārlūkprogrammas adrešu joslā – vai tā atbilst pakalpojumu sniedzējam, ko vēlējāties apmeklēt. Ja izmantojat kādu interneta meklētājprogrammu (piemēram, "Google" vai "Bing"), nepārliecinoties neveriet vaļā pirmo vietni, kas ir atzīmēta kā reklāma.

Pirms ievadīt sensitīvus datus (lietotājvārdu, paroli, autorizācijas kodus, maksājumu karšu datus) kādā tīmekļa vietnē, vēlreiz pārliecinieties, vai tīmekļa vietne ir īstā. Pārbaudiet, vai ziņojumā norādītā kontaktinformācija ir īsta – saziņai ar banku izmantojiet oficiālos avotus un publiski pieejamus tālruņa numurus. Nepaļaujieties uz zvanītāja tālruņa numuru un neatzvaniet uz to.

Neatsaucies uz lūgumu pēc operatīvas rīcības

Cilvēka prāts mēdz apjukt situācijās, kur nepieciešams ātrs lēmums. Ja kāds pakalpojuma sniedzējs jūs steidzina un jūtaties apmulsis un neesat pārliecināts, kā rīkoties, tad bez steigas un ar vēsu prātu veltiet laiku pārdomām. Atcerieties pirmo padomu – pārbaudiet visu informāciju. Nedz banka, nedz citas leģitīmas organizācijas nesteidzinās nevienu klientu uz tūlītēju rīcību. Tāpat, saņemot neticami izdevīgu investīciju piedāvājumu, nesteidzieties pieņemt lēmumu un pārliecinieties par darījuma izdevīgumu pie uzticama speciālista vai bankas.

Neatver saites un pielikumus no aizdomīgiem e-pastiem

Vispirms uzmanīgi pārbaudiet e-pasta adresi un sūtītāju – vai tas ir pazīstams un reāls, jo nereti e-pasta adrese izveidota līdzīga, bet iztrūkst kāds burts vai ir izmantots simbols, tādējādi imitējot kādu lietotājvārdu vai organizācijas nosaukumu. Tāpat neatsaucieties aicinājumiem instalēt nekādas programmas vai aplikācijas. Noteikti neievadiet bankas informāciju nedz atsūtītajās saitēs, nedz piedāvātajās programmās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!