2022. gadā kopumā teju visiem finanšu instrumentiem klājās mazliet sliktāk nekā iepriekš. Taču nevienai aktīvu klasei gads nebija tik sūrs kā kriptovalūtām. Digitālās monētas zaudēja no 60 līdz pat 99% savas vērtības. Faktiski visi investori, kas iegādājās tās 2021. gadā, cieta zaudējumus. Taču kāds būs šis gads? To raidījumā "Nākotnes kapitāls" vaicājam diviem investoriem un nozares vērotājiem.

Raivja Vilūna finanšu portfelī apmēram trešdaļu veido kriptovalūtas. Sākotnēji ziemā un pavasarī Vilūna portfelim neveicās slikti – viņš pirmos pirkumus nejaušas sakritības dēļ izdarīja neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad kriptovalūtu vērtība bija strauji nokritusies. Taču pēc tam tā atsāka kāpumu, tādēļ līdz pat pavasara izskaņai Vilūna portfelis uzrādīja diezgan labus rezultātus. Tomēr tad sākās dažādas kriptopasaules nedienas, vērtība strauji krita, un jau kopš vasaras portfelī ir palieli mīnusi.

Lai parunātu gan par to, kāds bija aizvadītais gads, gan par to, kāds būs 2023. gads, raidījuma studijā viesojās kriptovalūtu investors un "airBaltic" "web3" projektu vadītājs Artūrs Garais, kā arī finanšu blogeris un uzņēmējs Kristaps Mors.

Garais piekrīt Vilūnam, ka "Terra Luna" uzņēmuma un kriptovalūtas sabrukums, kas notika maijā, visticamāk, bija tas, kas izraisīja sniega bumbas efektu. "Visās šajās sliktajās lietās, gan "Terra Luna", gan "Celsius", gan FTX, ir tas, ka neprofesionāli cilvēki vada šīs kompānijas, kas vēlas iegūt sev labumu," viņš saka.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!