Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome trešdien pieņēma lēmumu noslēgt digitālā eiro izpētes posmu, kas ilga 2 gadus. Rezultāti padomi apmierina un tiek dota "zaļā gaisma" nākamajam digitālā eiro projekta posmam – sagatavošanās fāzes pirmajai daļai. Kā skaidro Latvijas Banka, tas ļauj Eirosistēmai – ECB un eirozonas nacionālajām centrālajām bankām – turpināt darbu pie digitālā eiro analīzes un infrastruktūras ieviešanas izvērtēšanas.
Te gan uzreiz jāmin, ka šie vēl nav vērtējami kā praktiski priekšdarbi digitālā eiro ieviešanai un laišanai apgrozībā (jeb emisijai). Lēmums par digitālā eiro emisiju ir paredzēts vien pēc sagatavošanās fāzes otrās daļas noslēguma, ja tās rezultāti apliecinās digitālā eiro faktisko darbībspēju un izvirzīto mērķu sasniegšanu.
"Mums jāsagatavo mūsu valūta nākotnei," trešdien atzīmēja ECB prezidente Kristīne Lagarda.
"Mēs paredzam izstrādāt digitālo eiro kā skaidro naudu digitālā formā, ko bez maksas var izmantot visiem digitālajiem maksājumiem un kas atbilst augstākajiem privātuma standartiem. Tas pastāvētu vienlaikus ar fizisko skaidro naudu, kas arī turpmāk vienmēr būs pieejama, neatstājot nevienu novārtā."
Vienlaikus, kā "Delfi Bizness" jau iepriekš rakstīja, Eiropas Savienībā valda vēlme un pārliecība, ka digitālais eiro būtu jāievieš. Eiropieši gan nav vienīgie Starptautiskās Norēķinu bankas (BIS) aptauja liecina, ka vismaz 24 pasaules valstu centrālās bankas plāno līdz 2030. gadam ieviest digitālo valūtu.
Lielā mērā tas tiek skaidrots ar vēlmi samazināt kriptovalūtu ietekmi uz ekonomiku.
- Plašāk par digitālo valūtu ieviešanas centieniem, lasiet šeit: Digitālais eiro un dolārs, ko varēs lietot bez komercbanku starpniecības.
Latvijas Banka skaidro, ka digitālais eiro būs esošo naudas veidu (skaidrās un bezskaidrās naudas) papildinājums, ne aizstājējs. Eirosistēma ir skaidri definējusi, ka skaidrajai naudai bija, ir un būs nozīmīga loma eirozonā.
Digitālais eiro papildinās sabiedrības iecienītos naudas veidus un nodrošinās alternatīvas un jaunas iespējas tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri iecienījuši modernās tehnoloģijas un norēķinus.
"Cilvēkiem arvien vairāk izvēloties maksāt digitāli, mums līdztekus skaidrajai naudai jābūt gataviem emitēt digitālo eiro," norādīja ECB valdes loceklis un augsta līmeņa darba grupas digitālā eiro jautājumos priekšsēdētājs Fabio Paneta. "Digitālais eiro palielinātu Eiropas maksājumu efektivitāti un veicinātu Eiropas stratēģisko autonomiju."
Galvenie digitālā eiro mērķi, kā tos definē ECB, ir:
- uzturēt centrālās bankas naudas lomu tautsaimniecībā, papildinot skaidrās naudas piedāvājumu; stiprināt eirozonas finanšu stabilitāti un monetāro neatkarību;
- nodrošināt eirozonas maksājumu sistēmu krīzes situāciju noturību.
Sagatavošanās posms, kam ECB devusi zaļo gaismu trešdien, varētu ilgt pat līdz 2025. gadam, bet tikai pēc tā noslēgšanās tiktu lemts par reālās infrastruktūras izveidi, kas tad varētu uzturēt digitālo eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
