Foto: Scanpix/AFP
Lai gan pasaule sāka zaudēt ticību zelta standartam jau pēc Pirmā pasaules kara un pilnīga atteikšanās notika pagājušā gadsimta 70. gados, dārgmetāls nav zaudējis savu pievilcību. Kā liecina dati, vairākas pasaules valstis ar Ķīnu priekšgalā, vēloties mazināt atkarību no dolāra, šogad ir iepirkušas rekordlielus daudzumus zelta.

Dārgmetāla – zelta un sudraba – izstrādājumi gan pievilcīgās ārienes, gan retuma dēļ kā maksāšanas līdzekļi ir izmantoti tūkstošiem gadu. Senākajām monētām, kas atrastas, ir vismaz pieci tūkstoši gadu, bet līdz šim senākā sudraba, zelta un abu metālu sakausējuma naudas kalve atrasta mūsdienu Turcijas teritorijā – tā pastāvējusi vismaz 600 gadus pirms mūsu ēras. 

Attiecīgi dažāda veida maksāšanas līdzekļiem ir sena vēsture un tie bieži vien pastāvējuši paralēli bartera sistēmām un pieņēmuši dažādas formas. Viens no slavenākajiem piemēriem, ko min kā simbolu tam, ka naudas vērtība var eksistēt kā vienošanās starp kultūras dalībniekiem, ir milzu akmens monētas (dažas vairāk nekā 3 m diametrā), kas vēl aizvien apskatāmas dažās Polinēzijas salās. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!