Foto: Shutterstock

Finanšu uzkrājumi ir 69% Latvijas iedzīvotāju, tomēr 15% nespētu no tiem iztikt ilgāk par vienu mēnesi, un katram piektajam jeb 22% vispār nav uzkrājumu, liecina "SEB" bankas aptaujas "Finanšu drošības indekss" dati.

Kā norāda aptaujātie Latvijas iedzīvotāji, 35% spētu no saviem iekrājumiem izdzīvot vismaz trīs mēnešus, 19% – pat ilgāk par pusgadu, tomēr vairumam nav tāda "drošības spilvena", kas ļautu ilgtermiņā segt ikdienas tēriņus.

Situācija Lietuvā ir labāka – tur uzkrājumi ir 76% sabiedrības, turklāt 43% iedzīvotāju, pēkšņi zaudējot ienākumu avotu, ar esošajiem uzkrājumiem varētu dzīvot trīs un vairāk mēnešus. Katram piektajam ar esošo "drošības spilvenu" pietiktu periodam no viena līdz trim mēnešiem, bet 13% varētu segt izmaksas ne ilgāk par mēnesi. Nekādu uzkrājumu nav 17% iedzīvotāju Lietuvā.

Ļoti līdzīga situācija ir arī Igaunijā – tur uzkrājums, lai segtu trīs un vairāk mēnešu izmaksas, ir 43% iedzīvotāju. 21% iedzīvotāju uzkrājums pietiktu periodam līdz trim mēnešiem, bet 14% – ne vairāk kā vienam mēnesim. Bez "drošības spilvena" Igaunijā ir 18% iedzīvotāju.

"Pēdējos divos gados realitātē piedzīvojām situācijas, kas pierādīja uzkrājumu nozīmi. Ievērojama daļa iedzīvotāju strauji augošās izmaksas gan par ikdienā nepieciešamajām precēm, gan par mājokļa uzturēšanu, gan par saistībām varēja segt tikai pateicoties esošajiem uzkrājumiem," norāda "SEB bankas" Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.

"Tērēt uzkrājumus ir normāli, tomēr tad, kad situācija uzlabojas, svarīgi sākt papildināt "drošības spilvenu", lai tā apmērs pietiktu vismaz trīs līdz sešu mēnešu izdevumu segšanai. Bieži vien gada sākumā cilvēki mēdz saņemt algas pielikumu vai finansiālu novērtējumu par iepriekšējo darba gadu – būtu gudri vismaz daļu no papildu ienākumiem novirzīt uzkrājumā, piemēram, krājkontā, lai par uzkrājumu saņemtu arī procentus," uzsver Rudzīte.

Arī aptaujas rezultāti parāda – lai segtu neparedzētus izdevumus, visbiežāk tiek izmantots tieši "drošības spilvens". Ja parādās neplānoti tēriņi, 43% iedzīvotāju Latvijā to segšanai izmanto uzkrājumus, bet 45% cenšas ietaupīt līdzekļus, samazinot citas izmaksas.

19% aptaujāto šādos gadījumos vēršas pēc palīdzības pie radiniekiem un paziņām, bet vēl 16% izmanto aizdevumus. Tikai katrs piektais, lai segtu neparedzētus izdevumus, meklē papildu peļņas iespējas, un tā galvenokārt rīkojas gados jauni respondenti līdz 39 gadu vecumam.

Iedzīvotāju aptauju Baltijā pēc "SEB bankas" pasūtījuma 2023. gada novembrī veica uzņēmums "Norstat". Tajā piedalījās 3004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!