Foto: Shutterstock

Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz finanšu krāpnieku shēmām, zaudējot ievērojamas naudas summas. Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās – ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.

Pērn vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un teju tikpat daudz – 5,5 miljoni eiro telefonkrāpniecības rezultātā.

Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem. Jāatzīmē, ka strauji pieaudzis tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits – pērn tādi bijuši par 84% vairāk nekā 2022.gadā.

Vienlaikus pieaug arī novērsto krāpšanas gadījumu īpatsvars – 2023. gadā novērsti par 64% vairāk krāpšanas mēģinājumiem, nekā 2022. gadā. Jāuzsver, ka investīciju krāpšanas gadījumus iespējams novērst biežāk, ko apliecina arī statistikas dati – finanšu nozarei kopā ar Valsts Policiju ir izdevies novērst gadījumus, kas naudas izteiksmē ir 5,3 miljons eiro.

Savukārt telefonkrāpšanas gadījumus novērst ir grūtāk, un novērsto gadījumu apjoms naudas izteiksmē ir mazāks – 3,3 miljoni eiro.

Asociācija atkārtoti uzsver, ka situācijas uzlabošanai cīņai ar krāpniekiem jānotiek ievērojami plašākā mērogā, cieši sadarbojoties un meklējot risinājumus ikvienā no iesaistītajām pusēm. Piemēram vēlama arī lielāka telekomunikāciju operatoru iesaiste, kuru pakalpojumus noziedznieki bieži izmanto viltojot gan telefona numurus, gan tīmekļa vietnes.

"Finanšu krāpniecība šobrīd ir problēma visās attīstītajās valstīs, un Latvija šajā ziņā nav unikālā situācijā. Var pat uzskatīt, ka krāpšanas mērogi sasnieguši krīzes līmeni, kam nav vienpusēja risinājuma," saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Bankas nepārtraukti investē drošības sistēmu uzlabošanā, kas palīdz novērst dažādus krāpšanas mēģinājumus, bet ir svarīgi akcentēt, ka ne vienmēr izkrāpto naudu ir iespējams atgūt. Tāpēc iedzīvotājiem ir jāatceras – savus personas un bankas datus trešajām pusēm nodot nedrīkst. Ja kāds tos pieprasa, labāk septiņreiz nomēriet, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti. Šobrīd dažādas tehnoloģijas spēj atdarināt tuvinieku balsis, zvani var tikt maskēti un adresāti likties patiesi, tāpēc drošības nolūkos labāk pārtraukt sarunu un kārtīgi pārliecināties, ka neesat viens no krāpnieku upuriem," norāda Bajāre.

10 padomi, kā neuzķerties uz krāpniekiem:

  • Nedalies ar informāciju par bankas pieejām, parolēm un eParaksta piekļuves datiem ne telefonsarunās, ne sarakstēs internetā! Neievadi šos datus atsūtītajās interneta saitēs! Banka nekad nezvanīs vai nerakstīs klientiem, lai lūgtu dalīties ar parolēm vai citiem personas datiem;
  • Neglabā informāciju par bankas pieejām, parolēm, kodiem un eParaksta piekļuves datiem vietās, kur tai var piekļūt citi cilvēki piemēram, makā;
  • Nekādā gadījumā nesūti citām personām attēlus vai video ar bankas kartēm vai personu apliecinošiem dokumentiem;
  • Regulāri pārbaudi konta izejošos maksājumus! Uzstādi ienākošus paziņojumus par izmaiņām kontā vai pārbaudi konta pārskatu pēc iespējas bieži, lai ātrāk pamanītu aizdomīgus darījumus;
  • Regulāri atjaunini bankā kontaktinformāciju! Ja darījums šķiet aizdomīgs, bankas darbinieki sazinās ar klientu, lai pārliecinātos, vai to tiešām veic klients;
  • Neievadi informāciju uznirstošajos logos un neklikšķini uz saitēm tajos;
  • Beidzot darbu, vienmēr atvienojies no internetbankas (poga – Iziet) un tikai pēc tam aizver pārlūkprogrammu;
  • Veic elektroniskos maksājumus tikai drošās interneta vietnēs! Pie interneta adreses pārlūkā ir jābūt atslēgas simbolam vai tai jāsākas ar https://;
  • Nepakļaujies krāpnieku prasībām viedierīcēs instalēt attālinātas piekļuves programmatūru! Nepieļauj, ka svešs cilvēks var rīkoties ar tavu ierīci un identitāti;
  • Neklikšķini uz e-pasta vēstulē un sociālo tīklu ziņojumā norādītās saites, ja neesi pārliecinājies, ka saite ved uz vietni, kas saistīta ar uzticamu vēstules sūtītāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!