Pasaules akciju indekss MSCI zaudēja 0,2% vērtības, bet nozīmīgāko Eiropas akciju indekss "FTSEurofirst 300", kas otrdien bija sasniedzis piecu mēnešu maksimu labo ASV un Ķīnas ražošanas datu ietekmē, trešdien samazinājās par 0,6%. Banku indekss "STOXX Europe 600 Banking" zaudēja 2,9% vērtības.
Satraukumu par bankām izraisīja ziņas, ka "Unicredit", lai palielinātu kapitālu, ir izlaidusi jaunas akcijas 7,5 miljardu eiro apmērā, taču bijusi spiesta tās pārdot par 69% zemāku cenu nekā tirgus slēgšanas brīdī otrdien. Šo ziņu ietekmē "Unicredit" akcijas cena Milānas biržā zaudēja 8,5% vērtības.
Investorus nespēja iedvesmot arī Vācijas 10 gadu obligāciju izsole, kurā piesaistīja 4,057 miljardus eiro ar 1,93% likmi. Eksperti izsoli vērtē kā veiksmīgu, taču norāda, ka tā nenesa pozitīvus pārsteigumus, lai gan tās iznākums bija krietni labāks nekā iepriekšējā izsolē, kas notika novembrī un izraisīja bažas, ka parādu krīze ir sākusi apdraudēt eiro zonas lielāko ekonomiku.
Otrdienas izsole bija aizsākums vērienīgam eiro zonas valstu parādu refinansēšanas ciklam, un tirdzniecības dalībnieku vidū pastiprinājās satraukums, ka tādas parādu māktas valstis kā Itālija un Spānija būs spiestas maksāt neilgtspējīgas cenas, lai apmierinātu savas refinansēšanas vajadzības.
Eiro kurss jaunāko ziņu iespaidā zaudēja 0,8% vērtības, noslīdot līdz 1,2950 ASV dolāriem.
Papildu negatīvismu tirgū viesa jaunums, ka eiro zonas komercbanku diennakts noguldījumi Eiropas Centrālajā bankā (ECB) sasnieguši jaunu rekordu ‒ 453,18 miljardus eiro (318,49 miljardus latu). Bankas negribīgi aizdod viena otrai naudu, jo bažījas par aizņēmēja spēju aizdevumu atmaksāt.
Savukārt jaunākie iepirkuma menedžeru indeksi (PMI) eiro zonā un vairākās atsevišķās EMS valstīs ļauj uzskatīt, ka reģions ir ceļā uz mērenu recesiju, norāda ekonomisti.
Eiropas Savienības statistikas pārvaldes "Eurostat" trešdien publiskotie dati rādīja, ka eiro zonā inflācija decembrī noplakusi līdz 2,8% pretstatā 3% iepriekšējos mēnešos, kas savukārt palielina varbūtību, ka ECB varētu vēl vairāk samazināt bāzes likmes, lai palīdzētu novājinātajai eiro zonas ekonomikai.
"Brent" jēlnaftas cena, kas otrdien bija pieaugusi par 4%, trešdien kritās par 0,63% ‒ līdz 111,43 ASV dolāriem barelā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
