Kipra šomēnes var kļūt maksātnespējīga, ja tuvākajās dienās tai neizdosies panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, pirmdien brīdināja Kipras Finanšu ministrijas pārstāvis Krists Pacalidis.
"Ja nākamajās dienās valsts nevarēs dabūt 250–300 miljonus eiro (175–210 miljonus latu), tā nespēs atmaksāt kredītus [kuriem šomēnes ir dzēšanas termiņš]," viņš sacīja Kipras parlamentā.
Pacalidis atzina – ja valdība nespēs panākt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku, tā piedzīvos defoltu, jo tā nav izstrādājusi "plānu B" gadījumam, ja šāda vienošanās panākta netiks.
Finanšu ministrijas pārstāvis informēja, ka valsts vajadzību nodrošināšanai valdībai ir nepieciešami kopumā 420 miljoni eiro (295 miljoni latu), taču no "ārējiem avotiem" esot piesaistīti tikai 170 miljoni eiro (119 miljoni latu).
Eiro zonas valstu finanšu ministru grupas vadītājs Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers pirmdien atzina, ka problēmas Kipras ekonomikā ir nopietnākas nekā Grieķijā.
"Mana īstermiņa prioritāte 2013.gadam ir Kipra. Šo problēmu nevajadzētu novērtēt par zemu, jo tā ir nopietnāka nekā Grieķijā. Finanšu tirgi un starptautiskie mediji nepievērš tam uzmanību. Kipras parāds ir ļoti liels. Viņiem ir nepieciešami līdzekļi, kuru apmērs gandrīz līdzinās šīs valsts IKP. Tā ir ļoti nopietna situācija," sacīja Junkers.
Kipra ir piektā eiro zonas valsts, kas lūgusi starptautisku finanšu palīdzību. Pašlaik aizdevēju trijnieks izskata Kipras lūgumu, un eiro zonas finanšu ministri plāno spriest par palīdzības piešķiršanu Kiprai nākamā gada 21.janvārī. Tas nozīmē, ka pirmo palīdzības maksājumu Nikosija tuvākajā laikā nedabūs, kas draud ar maksātnespējas iestāšanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
