Portāls atzīmē, ka augsni pasaules "valūtas karam" jau sagatavojusi Japāna, kuras premjers Sindzo Abe pieļāvis, ka Tokija var iegādāties ASV valdības obligācijas, lai samazinātu jenas vērtību un tādā veidā stimulētu ekonomikas izaugsmes tempus.
Ekonomisti sagaida, ka Japānas piemēram sekos arī citas valstis, un, lai gan tas labvēlīgi ietekmēs to ekonomiku, pasaules ekonomikas atjaunošanai un samērā stabilajam globālajam finanšu tirgum tas sagādās sarežģījumus.
Japāna plāno tērēt valūtas vājināšanai 50 triljonus jenu (aptuveni 295 miljoni latu) gadā, cerot apkarot deflāciju. Taču šo plānu analītiķi vērtēt neviennozīmīgi, norāda "Vesti Finance".
"Citigroup" analītiķi pauž, ka šāds solis diez vai palīdzēs atjaunot Japānas ekonomiku, lai gan uzlabos eksporta rādītājus un palielinās spiedienu uz citām valūtām, un citas valstis, visticamāk, ar to nesamierināsies.
Samazinoties valūtas vērtībai, sarūk arī valsts piegādāto preču cena visā pasaulē, veicinot eksporta pieaugumu.
"Bank of America Merrill Lynch" galvenais investīciju stratēģis Maikls Hartnets pieļauj divus pasaules tirgus attīstības scenārijus šī gada pirmajā pusē – straujš banku procentu likmju kāpums vai valstu mēģinājumi devalvēt valūtu, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi.
Hartnets paudis, ka "valūtu karu" riski pieaugs un jau tagad ir skaidrs, ka vairākas valstis, pat Ķīna, vēlas vājāku valūtu, dažām valstīm tas ir pat nepieciešams. Viņš ieteicis uzmanīgi vērot Ķīnas juaņu un ASV dolāra Āzijas indeksu.
Eksperti arī papildina iespējamo vājināmo valūtu sarakstu ar Austrālijas dolāru, Kolumbijas peso, kā arī citām Dienvidamerikas valūtām.
"Vesti Finance" norāda, ka bažas izraisa arī šonedēļ izskanējis eirozonas valstu finanšu ministru grupas (tā sauktās "Eiro grupas") vadītāja Žana Kloda Junkera paziņojums, ka eiro kurss ir "bīstami paaugstināts". Tāpēc portāls neizslēdz iespēju, ka drīzumā Eiropas centrālā banka varētu rīkoties kursa samazināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
