Pirmo reizi finanšu vēsturē ne islāma valsts laidīs klajā vērtspapīrus pēc šariāta likumiem – Lielbritānija emitēs obligācijas "sukuk", kas atbilst islāma reliģijas principiem, jo islāmā aizliegts aizdod naudu uz procentiem un spekulēt ar valūtām, bet maksāt naudu drīkst tikai par precēm un pakalpojumiem.
Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons nolēmis piesaistīt investīcijas no musulmaņu valstīm, ieviešot Eiropas finanšu tirgiem netradicionālus vērtspapīrus, ziņo "Vesti Finance".
Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns prognozējis, ka Londona var kļūt par vienu no galvenajiem islāma finanšu tirgus centriem, un pirmais solis šajā virzienā ir "sukuk" vērtspapīru ieviešana. Islāms aizliedz peļņas procentus no naudas aizdevumiem, tāpēc tradicionālo obligāciju izvietošana tirgū islāma valstīs tiek uzskatīta par spekulāciju. Jaunajiem britu vērtspapīriem nebūs fiksētas peļņas, to īpašnieki saņems daļu no finansējamā pasākuma peļņas.
Lielbritānija jau nākamgad plāno emitēt šos vērtspapīrus 200 miljonu mārciņu (164 miljonu latu) vērtībā. Turklāt Osborns paziņojis, ka Londonas biržā plānots izveidot arī atsevišķu islāma indeksu.
Pašlaik šariāta finanšu tirgus vērtība tiek lēsta triljona ASV dolāru (0,5 triljonu latu) apmērā, un Londona grasās kļūt par šariāta finanšu tirgus centru Eiropā. Osborns paudis, ka citas Eiropas valstis pretojas pārmaiņām, bet Lielbritānija "sit bungas, piesaistot ārzemju investīcijas", un, protams, meklē arī jaunus tirgus.
Kamerons savukārt atgādinājis, ka islāma valstu investīcijas Lielbritānijas biznesā pēdējo septiņu gadu laikā pieaugušas par 150%, sasniedzot vairāk nekā triljonu mārciņu. "Islama valstis kļūst aizvien ietekmīgākas pasaules finanšu tirgos, un šo valstu kompānijas uzņem apgriezienus. Mēs sekojam tendencēm ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē," sacījis Kamerons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
