Banka arī norāda, ka šāds pavērsiens, ja vienošanās tomēr netiek panākta, būtu kritisks visas nācijas vēsturē. Banka arī vērtē, ka tajos jautājumos, kur kompromiss starp aizdevējiem un Alekša Cipra valdību bija iespējams, visticamāk, ir jau sasniegts, un ir mazas cerības, ka par atlikušajiem vienošanās jautājumiem abas puses spēs panākt kompromisu.
"Ja vienošanās netiks panākta… tas iezīmētu sāpju pilnu virzību, kas novestu līdz valsts defoltam, kā arī līdz valsts aiziešanai no eirozonas un, visticamāk, arī no Eiropas Savienības (ES)," ziņojuma tekstu citē prestižais biznesa laikraksts "The Wall Steet Journal".
"Krīze, kuru ar partneru palīdzību ir iespējams pārvaldīt, kā sniega bumba ātri kļūtu par nekontrolējamu krīzi, kas līdz ar sevi nestu pamatīgu risku valsts banku sistēmai un finanšu stabilitātei," teikts ziņojumā.
Jau vēstīts, ka otrdien, uzrunājot "Syriza" partijas sanāksmi, Ciprs aicināja Eiropu pārstāt īstenot šantāžu un milzīgo spiedienu, ko ikdienā izjūtot Grieķijas tauta. Ciprs arī piebilda, ka starptautiskie aizdevēji cenšas grieķus pazemot.
Savukārt trešdien EK prezidents Žans Klods Junkers, komentējot Cipra uzstāšanos, sacīja, ka Atēnas maldinot grieķu tautu.
Grieķijas premjers norādījis, ka kreditori uzstājot, ka valdībai, īstenojot vērienīgo reformu plānu, par 10% jāpalielina Grieķijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par elektrību, tāpēc Ciprs, uzstājoties partijas sanāksmē, runāja par vērienīgu PVN paaugstinājumu medicīnas precēm un pakalpojumiem.
"Tā ir milzu kļūda, es neatbalstu nevienu no šiem priekšlikumiem," laikrakstam "Financial Times" sacījis Junkers.
Nākamais posms Grieķijas un kreditoru sarunās paredzēts ceturtdien, kad Luksemburgā tiksies eirozonas finanšu ministri.
Ja ceturtdienas sarunas izvērtīsies neveiksmīgas, tad Eiropas līderi apsver iespēju šajā nedēļas nogalē Briselē rīkot ES dalībvalstu līderu ārkārtas sanāksmi.
Kā portālam "Delfi" iepriekš skaidroja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (ETP/ Vienotība), EK joprojām uzticas Grieķijas valdības solījumiem par parādu programmas atmaksu, taču patur arī prātā iespēju, ka var nākties meklēt "citus risinājumus".
Jau ziņots, ka sarunas starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem svētdien noslēdzās bez vienošanās, pietuvinot Grieķiju maksātnespējai un iespējamai haotiskai aiziešanai no eiro zonas.
Visas puses vienojās, ka sarunas ir pēdējā iespēja Grieķijai panākt, ka līdz mēneša beigām tā saņem pēdējo maksājumu no starptautiskās aizdevuma programmas 7,2 miljardu eiro apmērā apmaiņā pret stingrām reformām, kurām premjerministrs Aleksis Ciprs spītīgi atsakās piekrist
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
