Foto: RIA Novosti/Scanpix
Nosakot sankcijas pret Eiropas Savienību (ES), jāņem vērā Grieķijas, Kipras un Ungārijas attieksme, kas pretojas kopējam ES antikrieviskajam noskaņojumam, biznesa portālam RBC sacījusi Krievijas parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko.

Matvijenko, kura medija "Ria Novosti" vērtējumā atzīta par valsts ietekmīgāko sievieti, norādījusi, ka Krievijai, nosakot sankcijas pret ES, vajadzētu ņemt vērā Grieķijas, Kipras un Ungārijas attieksmi. Minētās valstis regulāri iebilst pret to, ka rietumvalstīm nepieciešams turpināt pret Krieviju noteikt sankcijas. Tāpat minētās valstīs sankciju laikā ar Krieviju turpina vērienīgus vairākus miljardus ASV dolāru vērtus projektus.

Jau ziņots, ka ES ir pagarinājusi ekonomikas sankcijas pret Krieviju līdz 2016.gada 31.janvārim ar nolūku panākt Minskas vienošanās pilnīgu īstenošanu. Minskas vienošanās paredz pamiera iestāšanos Ukrainas austrumos un Krievijas agresijas pārtraukšanu.

Reaģējot uz šo ES lēmumu, Krievija ir pagarinājusi identiskas sankcijas rietumvalstīm.

Matvijenko gan uzskata, ka Maskavai vajadzētu ņemt vērā atsevišķu ES valstu draudzīgumu ar Krieviju. "Uzskatu, ka šīs valstis vajadzētu atbalstīt. Tāpat mums jāstiprina mehānisms, kas nodrošinātu, ka mūsu noteiktās sankcijas stājas spēkā, un Krievijas tirgus nekādā veidā nesaņemtu produktus no rietumvalstīm," sacījusi politiķe.

Vēstīts, ka Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Petro Porošenko ar Vācijas un Francijas atbalstu februārī Minskā parakstīja vienošanos par pamieru Austrumukrainā, tomēr sporādiskas sadursmes joprojām turpinās.

Minskas vienošanās ir spēkā līdz šī gada beigām. Tas nozīmē, ka, pagarinot sankcijas līdz 2016.gada janvārim, ES būs mēnesis laika, lai pēc Minskas vienošanās termiņa beigām izvērtētu situāciju Austrumukrainā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!