Kā norādīts tiesas lēmuma skaidrojumā, EK ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārmetot Latvijai, ka tā 2008.gadā nav ieviesusi standartus "Augsekas standarti" un "Obligātais ganāmpulka blīvums", savukārt Latvija puse atbilstības pārbaudes procedūrās un tiesvedības laikā ir izsmeļoši paskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ tā ir izvēlējušās citu standartu, kas kopumā ir atbilstošs noteiktajām prasībām.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzsver - spriedums apliecina, ka lauksaimnieki nav velti apgrūtināti ar prasībām, kas nav būtiskas Latvijas apstākļiem. "Esam gandarīti, ka Vispārējā tiesa, izvērtējot šo situāciju, ir ņēmusi vērā Latvijas argumentus. Konkrēti šajā gadījumā prasību ieviešanas pieeja nevar būt formāla - jāņem vērā dalībvalstu specifiskās īpašības," norādīja Dūklavs.
Arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) norādīja, ka, pateicoties veiksmīgai Tieslietu un Zemkopības ministrijas ekspertu sadarbībai, Latvija paudusi pamatotus argumentus, līdz ar to kā ES dalībvalsts apliecinot spēju aizsargāt savas intereses.
Kā ziņots, minētā soda nauda tika piemērota par to, ka Latvijā savulaik netika ieviesta prasība "minimālais augsnes pārklājums". Zemkopības ministrijā (ZM) toreiz skaidroja, ka tas Latvijai ne tobrīd, ne arī tagad nav aktuāli, jo Latvijā no 1,6 miljoniem hektāru tikai 800 hektāri pieteiktās platības atrodas nogāzēs ar slīpumu stāvāku par 10%, savukārt prasība attiecināma tikai uz 50 hektāriem, kurus aizņem aramzeme.
Tāpat EK, veicot platību maksājumu sistēmas pārbaudi 2010.gadā, atzīmēja, ka Latvija nav noteikusi prasības arī šādiem standartiem - "augsekas standarts", "minimālais ganāmpulka blīvums " un "ainavas elementu saglabāšana".
Tikmēr ZM ieskatā Latvijas gadījumā arī tas nebija būtiski, jo standarts "minimālais ganāmpulka blīvums" tika nodrošināts ar prasību par zālāju noganīšanu vai nopļaušanu.
Soda nauda toreiz tika piemērota arī citām ES dalībvalstīm - robežās no diviem miljoniem eiro līdz pat desmitos un simtos miljonu mērāmām summām. Piemēram, Francijai šī finanšu korekcija piemērota 141 miljona eiro apmērā.
EK arī iepriekš piemērojusi sankciju par gadījumiem, kad Latvija ir bijusi pretimnākoša lauksaimniekam. Piemēram, lauksaimnieks, iesniedzot platību maksājumu pieteikumu, bija aizmirsis uzzīmēt kartē pieteikto lauku. Latvija šādos gadījumos ļāva veikt papildinājumu jau iepriekš iesniegtajā kartē, tikmēr EK uzskatīja, ka šādu labojumu iesniegšana nav bijusi pieļaujama un lauksaimniekam maksājums par konkrēto lauku nepienākas.
EK lēmumu par 741 000 eiro soda naudu Latvija tika apstrīdējusi, lūdzot pārskatīt piemēroto finanšu korekciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
