"Vienošanās!" tviterī paziņojis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, kuram nācās vadīt mokošās, vairāk nekā 90 stundas ilgušās sarunas.
Panāktais kompromiss paredz ekonomikas atveseļošanas fondā ieguldīt 750 miljardus eiro, bet nākamajam ES ilgtermiņa budžetam atvēlēt vairāk nekā 1,074 triljonus eiro, pavēstījusi Beļģijas premjerministre Sofija Vilmesa.
Vienošanos izdevies panākt tikai pēc četras dienas ilgas kaulēšanās, kam tikai nedaudz pietrūka, lai pārspētu līdzšinējo ES samita ilguma rekordu.
Pasākumu pakete arī paredz līdz šim nepieredzēti lielas summas aizņemšanos, ko ES veiks kopīgi. Pret šādu kopīgu parādsaistību uzņemšanos desmitgadēm ilgi bija kategoriski iebildusi Vācija.
Vienošanās ir īpaši nozīmīgs panākums Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kas 2017.gadā guva uzvaru vēlēšanās, solot stiprināt Eiropas Savienību (ES), taču līdz šim nebija spējis pārvarēt skeptisko dalībvalstu pretestību. Tagad Makrons jau paziņojis, ka šī ES esot "vēsturiska diena".
Vienošanās rezultātā dalībvalstis, kas vissmagāk cietušas no koronavīrusa pandēmijas, varēs saņemt miljardiem eiro savu tautsaimniecību atveseļošanai, par ko īpaši aktīvi iestājās jau tā ar smagām parādsaistībām apkrautā Spānija un Itālija.
Tam savukārt kategoriski pretojās tā sauktās "taupīgās" dalībvalstis Nīderlandes vadībā, kas uzskatīja, kā šāda ekonomikas stimulēšanas programma nav nepieciešama.
"Taupītāji" nevēlējās finansēt bloka dienvidu valstis, kuras, viņuprāt, pārāk nevērīgi izturas pret saviem tēriņiem.
Piekāpjoties "taupīgajām" dalībvalstīm, mainīta sākotnējā proporcija staro grantiem un aizdevumiem atvēlētajiem līdzekļiem.
Saskaņā ar panākto kompromisu grantu daļa samazināta no sākotnēji plānotajiem 500 miljardiem eiro līdz 390 miljardiem, attiecīgi aizdevumiem atvēlot 360 miljardus, nevis 250.
Fonda līdzekļu piešķiršana saistīta arī ar nepieciešamo ekonomisko reformu īstenošanu, pret ko sākotnēji iebilda Roma un Madride, kas bažījās, ka arī pēcpandēmijas atlabšanas atbalsts būs saistīts ar tādām bargām taupības programmām, kādas tika pieprasītas no Grieķijas, Portugāles un Īrijas apmaiņā pret to finanšu sistēmas glābšanas pēc iepriekšējās krīzes.
Tikmēr apmaiņā pret zināmo piekāpšanos "taupītāji" saņems ievērojamas atlaides to iemaksām ES budžetā.
Turklāt dalībvalstis, kas saņems līdzekļus no tautsaimniecības atveseļošanas fonda, tos nevarēs tērēt, kā tām ienāk prātā. Tie būs jāatvēl tēriņiem, kas atbilst ES prioritātēm, tostarp nepopulāru reformu īstenošanai un klimata pārmaiņu ierobežošanai.
Par līdzekļu sadali būs atbildīga Eiropas Komisija (EK), taču dalībvalstis ar tā dēvēto kvalificēto vairākumu varēs noraidīt nacionālos tēriņu plānus.
Vienošanās īstenošanai vēl nepieciešams saskaņot tehniskās detaļas, un to vēl jāratificē Eiropas Parlamentam (EP).
Balsojums EP varētu notikt jau ceturtdien.
Iepriekš ziņots, ka Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) kopā ar citiem ES valstu un valdību vadītajiem pirmdienas vakarā aktīvi iesaistījies kompromisu meklēšanā par politiski sensitīviem jautājumiem ES ekonomikas atjaunošanas fondā un daudzgadu budžetā.
Kā vēsta medijs "Politico", Kariņš sēdies pie sarunu galda kopā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu, Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un citiem valstu līderiem, noslēdzošajā sarunu posmā turpinot darbu pie risinājumiem, lai panāktu visu dalībvalstu interesēm atbilstošu kompromisu. Iecerēts, ka tādā gadījumā viens no ES vēsturē ilgākajiem līderu samitiem noslēgtos ar vienošanos, kas ļautu Eiropai atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām un turpināt ekonomisko izaugsmi nākamā daudzgadu budžeta periodā.
Pats Kariņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" aptuveni stundu pirms pusnakts vēstīja, ka kopā ar ES līderiem neatlaidīgi turpina meklēt labāko risinājumu Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondam un ES daudzgadu budžetam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
