Karš nodara aizvien lielāku ekonomisko kaitējumu Eiropā, jo jau tā rekordaugstā inflācija turpina pieaug, un Vācijai draud recesija, jo tā ir atkarīga no Krievijas enerģijas, raksta "Bloomberg".
Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski pasliktinājis noskaņojumu eirozonā un patērētāju cenu gaidas paaugstinājis līdz augstākajam līmenim kopš 1985. gada, kad datus sāka apkopot.
Piemēram, Spānijā martā inflācija sasniedza teju 10%, kas ir augstākais līmenis gandrīz 40 gadu laikā. Vācijā inflācija sasniegusi 7,6%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1990. gadu sākuma, un valdības padomnieks brīdinājis, ka ir iespēja sagaidīt arī divciparu inflāciju. Tāda jau bijusi Lietuvā, kur provizoriskie rādītāji liecina, ka šomēnes inflācija sasniedz 15,6%.
"Jo ilgāk turpinās karš, jo vairāk pieaugs izmaksas," trešdien sacījusi Eiropas Centrālās bankas vadītāja Kristīna Lagarda. Viņa atgādinājusi, ka jebkurš ECB lēmums par likmju celšanu būs pakāpenisks, ņemot vērā nozīmīgos riskus izaugsmei un ievērojamo neskaidrību par tālākām ekonomikas izaugsmes perspektīvām.
Bažas par straujo cenu pieaugumu pasaulē izteikuši arī hedžfonda "Brevan Howard Asset Management" analītiķi. "Cenu pieaugums kombinācijā ar saspringto situāciju darba tirgū un neskaidrība par inflāciju pasaulē riskē sasniegt 1970. gadu stila inflācijas spirāli, kas noveda pie recesijas un augsta bezdarba līmeņa, un no tā tikt ārā bija ļoti grūti," teikts fonda ziņojumā akcionāriem.
Šie analītiķi nav vienīgie, kas atgādinājuši par šo vēstures notikumu, kuru nelabprāt redzētu atkārtojamies, un brīdinājumi par iespējamu inflācijas spirāli izskanējuši vairākkārt.
Jāatgādina, ka visstraujāko cenu pieaugumu ASV piedzīvoja 1970. gados, kad inflācija sasniedza teju 20%. Cenas sāka augt 1972. gadā un nepārstāja palielināties līdz pat 1980. gadu sākumam. Tai sekojošā recesija iedragāja un noveda bankrotā daudzus uzņēmumus un radīja maksātspējas problēmas daudziem cilvēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
