Foto: AFP/Scanpix /LETA
Turciju, tāpat kā faktiski visas pārējās pasaules valstis, ir piemeklējusi inflācija – tur gan tā ir īpaši augsta. Jau augusta sākumā ziņots, ka tik augsta inflācija (80%) nav pieredzēta kopš 90. gadu vidus. Taču, ja Eiropā, ASV un citviet, lai cīnītos ar inflāciju, centrālās bankas paaugstina procentu likmes, tādējādi bremzējot ekonomiku un ļaujot inflācijai normalizēties, Turcija jau ilgstoši rīkojās pretēji – procentu likmes tiek pazeminātas. Ekonomisti pat teorētiski nespēj rast izskaidrojumu šim solim un to raksturo kā "nežēlīgu politiku".

Turcijas ekonomikas viļņošanās nav nekas jauns. Lai arī kopumā pēdējās desmitgadēs dzīves līmenis valstī ir audzis, to bieži vien ir pavadījuši gan strauji inflācijas kāpumi, gan pirktspējas kritumi. Savukārt krīze, ko valsts piedzīvo šobrīd, kā liecina "Al Jazeera" apkoptie dati, faktiski sākās jau pagājušā gada rudenī, kad turku liras vērtība pret dolāru sāka kristies un valsts centrālā banka, turoties pie prezidenta Radžepa Tajipa Erdogana politikas, sāka procentu likmju samazināšanu.

Inflācijas rekordi

Lai arī sākums cenu kāpumam un naudas vērtības kritumam meklējams jau rudenī – pandēmijas radītajās problēmās, nenoliedzami, Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās globālās problēmas enerģētikas un pārtikas tirgū pielika savu artavu.

Jūlijā reģistrētais inflācijas līmenis valstī pārsniedza 79%, pietuvojoties iepriekš prognozētajai gada robežai – 80,5%. Transporta un pārvadājumu sektorā cenu pieaugums sasniedza teju 120%, bet pārtikas un bezalkoholisko dzērienu sektorā – teju 95%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!