Foto: Privātais arhīvs

Jau pagājušā gada beigās tika prognozēts, ka pasaules sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) tirgus varētu sākt atgūties un šogad redzam, ka tas patiesi notiek – pakāpeniski un nelieliem soļiem, bet notiek. Šogad pirmajos trīs mēnešos pasaulē gan ir bijis par 7% mazāk IPO darījumu nekā 2023. gada pirmajā ceturksnī (287 darījumi pretēji 307), taču par 7% pieaudzis piesaistīto investīciju apjoms (23.7 miljardi ASV dolāru pretēji 22.1 miljardam) un redzams, ka aktivitāte atgūstas ASV un Eiropas tirgos.

Proti, ASV biržās šogad līdz marta beigām tika reģistrēti par 48% vairāk IPO darījumu kā pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos (49 darījumi pretēji 33), bet piesaistīto investīciju apjoms audzis vairākkārt no 2,6 miljardiem ASV dolāru 2023. gada 1. ceturksnī līdz 8,4 miljardiem šogad. Izaugsme ASV tirgos lielā mērā atspoguļo pozitīvo investoru sentimentu par aktīvu tirgiem kopumā, jo, piemēram, šī gada pirmajos trīs mēnešos ASV biržas indekss S&P 500, kas ietver lielākos ASV uzņēmumus, jau 18 reizes ir sasniedzis vēsturiski augstākos rekordus. ASV finanšu tirgus kļūst optimistiskāks, novēro inflācijas stabilizāciju un attiecīgi - sagaida drīzu procentu likmju samazinājumu. Tas viss virza investoru interesi ieguldīt IPO darījumos, jo tie, iespējams, paver peļņas iespējas nākotnē.

Savukārt, Eiropā šī gada pirmajā ceturksnī pieredzēta stabila attīstība – šeit notikuši 26 IPO darījumi pretēji 28 pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos. Eiropas IPO piesaistītās investīcijas gan būtiski pieaugušas no 2,1 miljarda ASV dolāru 2023. gada pirmajā ceturksnī līdz 5,9 miljardiem šī gada salīdzināmā periodā. Šis 174% pieaugums lielā mērā panākts dēļ dažiem lieliem IPO darījumiem, piemēram, Šveices veselības aprūpes nozares uzņēmuma "Galderma Group AG", kas IPO piesaistīja 2.4 miljardus ASV dolāru (tas ir lielākais IPO darījums šī gada pirmajos trīs mēnešos pasaulē kopumā) un arī mazumtirgotāja "Douglas AG" IPO, kas piesaistīja miljardu ASV dolāru.

Līdzīgi kā jau pērnā gada otrajā pusē, arī šogad var novērot, ka IPO darījumu vērtējumi un attiecīgi piedāvājuma cenas kļūst piezemētākas, kas, savukārt, atspoguļojas labākos rezultātos biržā pēc IPO darījuma. Piemēram, ASV tirgos šī gada IPO uzņēmumu pēc IPO darījuma cena biržā ir bijusi augstāka par IPO piedāvājuma cenu 38% gadījumu pretēji 30% pagājušā gada pirmā ceturkšņa IPO darījumos. Eiropā šogad īstenotajiem darījumiem pēc IPO cena ir bijusi augstāka par piedāvājuma cenu pat 88% gadījumu, kamēr pagājušā gada pirmajā ceturksnī šis rādītājs bija vien 63%. Līdzīga tendence redzama arī Ķīnas tirgos, kur šī attiecība ir 89% pret 43%. Šeit gan jāņem vērā, ka šis mērījums ir veikts vienā konkrētā biržas dienā – šī gada 18. martā – un cenas, protams, ik mirkli atšķiras, taču šis parāda kopēju tendenci.

Pēc IPO darījumu skaita aktīvākā birža pasaulē 2024. gada pirmajā ceturksnī, turpinot pagājušā gada tendenci bija Indijas Nacionālā un Bombejas birža (BSE un SME) ar 79 IPO darījumiem, jeb pat 28% no visa pasaules IPO darījumu skaita. Tai ASV NASDAQ birža ar 36 IPO darījumiem, apsteidzot Japānas Tokijas biržu ar tās 20 darījumiem. Pēc piesaistīto investīciju apjoma šī gada pirmajos trīs mēnešos lielākā birža ir bijusi ASV NYSE birža ar kopējo darījumu apjomu 4.5 miljardu ASV dolāru apmērā. Otrā bija arī ASV birža – NASDAQ – ar piesaistītiem 3.9 miljardiem ASV dolāru, bet trešā – Indijas birža un Šveices SIX birža ar 2.4 miljardiem ASV dolāru katrai. Interesanti, ka šogad daudz zemāka aktivitāte novērojama Ķīnas biržās, kas vēl pērn bija vadošajās pozīcijās.

Ko nozīmē šī attīstība? Domāju ka to, ka pasaules un it sevišķi ASV un Eiropas finanšu tirgi piemērojas apstākļiem, jo ģeopolitiskais saspīlējums un augstās procentu likmes nekur nav pazudušas. Savā ziņā varam teikt, ka tirgus dalībnieki ir sapratuši kā navigēt šajos apstākļos un ir kļuvuši piesardzīgi, taču neatturas no darījumiem vispār. Tirgū meklē uzņēmumus ar pārdomātu izaugsmes stāstu, pamatotu vērtējumu, elastīgu biznesa modeli un jēgpilnu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu rīcību – un, ja tas ir, tad IPO darījumi pat par lielām investīcijām ir iespējami. Sarežģītie apstākļi ir pacēluši IPO darījumu kvalitāti.

Ko tas nozīmē Latvijas uzņēmumiem? Tās ir labas ziņas, jo tirgū nav vērojams izteikti negatīvs noskaņojums un kapitāla tirgos ir apgrozījums un apetīte pēc labiem darījumiem. Te uzsvars uz "labiem" – Eiropas kapitāla tirgi tradicionāli ir bijuši konservatīvāki vērtējumos un meklē uzņēmumus ar skaidru ceļu uz pelnītspēju nevis tikai iedvesmojošus stāstus par nākotnes iespēju. Latvijas uzņēmumi, tostarp valsts kapitāla, par kuru kotāciju noris diskusijas, IPO augsto kvalitātes latiņu noteiktos gadījumos izpildīt noteikti var. Tomēr, jo sarežģītāki apstākļi, jo gudrākiem jābūt uzņēmumiem arī Latvijā un kapitāla piesaistē jāizvērtē visas finansēšanas iespējas, jo veiksmīga IPO prasības šobrīd var būt augstākas nekā slēgtas un privātas uzņēmuma daļu pārdošanas vai kapitāla palielināšanas gadījumos, vai banku finansēšanas, vai obligāciju izlaišanas gadījumos. IPO nav vienīgais veids kā piesaistīt kapitālu un šobrīd tas ir prasīgs process – iespējams un izdevīgs, taču sarežģīts.

Autors: Guntars Krols, "EY" Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!