Foto: DELFI
Latvija un Lietuva ir kā kaimiņi, kas cietuši no viena un tā paša laupītāja un kam nav iemesla nesaskaņām, otrdien paziņoja Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus, komentējot abu valstu banku "Snoras" un "Latvijas Krājbanka" problēmas.

""Latvijas Krājbankas" krahu ietekmēja ne jau bankas "Snoras" krahs, bet gan tas, ka viens tāds [Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs] Antonova kungs, visticamāk, aplaupīja ne tikai banku "Snoras", bet arī "Latvijas Krājbanku". Šajā situācijā neredzu iemeslu, kādēļ diviem blakus dzīvojošiem kaimiņiem, kurus aplaupīja viens laupītājs, vajadzētu sastrīdēties," intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai "Lietuvos radijas" paziņoja Kubiļus.

Antonovam piederēja 68% akciju bankā "Snoras", kuru Lietuvas varas iestādes nacionalizēja un pēc tam nolēma likvidēt, jo tika konstatēts, ka bankas saistības var pārsniegt tās īpašumu vērtību. Pēc šādas rīcības likvidācija iespējama arī "Latvijas Krājbankai", kuras nedaudz vairāk kā 60% akciju pieder "Snoras".

Pagājušo piektdien, 25.novembrī, bija paredzēta Kubiļus un Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās Lietuvas pilsētā Visaginā, kurā bija plānots runāt par situāciju saistībā ar abām bankām, tomēr tā tika pārcelta uz šo piektdienu, 2.decembri, kad, kā uzsvēra Kubiļus, būs ļoti svarīgi apspriest Latvijas un Lietuvas divpusējās attiecības.

"Latvijas un Lietuvas diplomāti ir sagatavojuši īpašu ziņojumu par divpusējo attiecību turpmākās attīstības un paplašināšanas iespējām, tādēļ tikšanās būs patiešām svarīga. Ceru, ka tā būs darbīga un arī rezultatīva," klāstīja Lietuvas premjers.

Saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas Savienības (ES) orderi Lielbritānijas policija 24.novembrī aizturēja nacionalizētās Lietuvas komercbankas "Snoras" bijušos akcionārus Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, bet tiesa abus atbrīvoja pret drošības naudu. Lietuvas tiesībsargājošās institūcijas lūdz abus izdot, tomēr izdošanas procedūra var ilgt vairākus mēnešus.

Banku krahs var negatīvi ietekmēt abu valstu attiecības, jo Lietuvas amatpersonas ir pārmetušas Latvijai pārāk novēloto lēmumu apturēt "Latvijas Krājbankas" darbību, bet Latvijas puse apsūdz Lietuvu savlaicīgā informācijas nesniegšanā un par to, ka, izlemjot neglābt "Snoras", tā bankrotam nolemj arī "Latvijas Krājbanku", lai gan "Parex bankas" krīzes laikā Latvijas puse gādāja, lai bankas atzars Lietuvā būtu pasargāts no kraha.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!