Zakulis: finanšu piramīdās cilvēki iesaistījās ar summām līdz 1000 latiem  (20)

"Zaudējumu summas Latvijā nav mērāmas miljonos. Var jau būt, ka kāds arī kautrējas par lielām summām sūdzēties, jo tā tomēr ir arī lētticības pazīme. Savukārt, ja raugāmies uz piramīdu noguldītājiem, kas te bija, tad visas summas bija zem 1000 latiem. Figurēja sūdzības par 300 latiem, par 700 latiem. Es teiktu, ka cilvēki bija gatavi riskēt ar 500–1000 latiem," pieļāva Zakulis.

Vienlaikus viņš arī piebilda, ka FKTK nav saņēmusi sūdzības, kurās iedzīvotāji apgalvotu, ka viņi bijuši pārliecināti, ka kompānija bijusi licencēta, lai gan tā nav. "Sūdzības, kurās kāds apgalvotu, ka bijis pilnīgi pārliecināts par to, ka šī firma ir licencēta, gan nebija," atzina Zakulis.

Uz jautājumu, cik plaša pašlaik ir šāda nelicencētu kompāniju darbība, Zakulis atbildēja: "Viņi mums statistiku uzraudzības nolūkos neiesniedz, tādēļ aptuvenos apmērus ļauj novērtēt iesniegtās iedzīvotāju sūdzības, ko saņemam, – cik to ir un par kādām summām ir runa."

Zakulis arī minēja, ka daudziem cilvēkiem, kas iesaistījušies šajās nelicencētajās kompānijās, palīdzēt diemžēl vairs nevar, jo šie iedzīvotāji nelicencētajiem darboņiem ir uzticējušies pilnīgi labprātīgi. "Tāpēc aicinātu pirms uzticēties šādiem, visbiežāk internetā izteiktiem piedāvājumiem, kas sola ātru peļņu, pirms tam ar dažu datorpeles klikšķu palīdzību pārliecināties FKTK mājaslapā, vai konkrētajai kompānijai ir darbības licence Latvijā," uzsvēra FKTK vadītājs.

Viņš piemetināja, ka komisijas mērķis ir noturēt līmeni, lai sūdzību apmērs par nelicencētiem tirgus dalībniekiem būtu mazs un līdz ar to nebūtu bažu, ka tā ir kļuvusi par masveidīgu parādību un tirgū dominē gana lieli nelicencēti spēlmaņi.

"Pašlaik ļoti daudz kas notiek caur interneta platformām, kas neprasa fizisku biroja uzturēšanu Latvijā. Taču ir citas pazīmes, pēc kurām konstatēt viņu darbību šeit, piemēram, piedāvājumu izteikšana Latvijas iedzīvotājiem, tostarp latviešu valodā. Kad mēs apkopojam šo pazīmju kopumu, varam izvirzīt arī pretenzijas darboņiem, kuri internetu uzskata par pilnīgas brīvības izpausmi," teica Zakulis.

FKTK vadītājs norādīja, ka turpmāk komisija varēs arī uzdot to interesējošos jautājumus un klātienē pārbaudīt šo firmu darbību.

"Mums šajos gadījumos tagad ir iespējas uzdot jautājumus, iekļūt un panākt, ka ar mums runā, dod mums instrumentus, kuru līdz šim brīžiem pietrūka. Tas gan tik daudz neattiecas uz mēģinājumiem piesaistīt ieguldītājus, jo šādos gadījumos mums visciešākā sadarbība ir ar ekonomikas policiju. Te runa vairāk par dažādiem finanšu tirgus instrumentu pārdošanas gadījumiem, kas notiek interneta platformās. Šeit grūti nodalīt, kad Latvijā tiek sniegtas tikai konsultācijas, kam nav nepieciešama licence, un kad notiek jau konkrētu tirgus instrumentu tirdzniecība, kam nepieciešama licence. Tādēļ tagad mums ir iespēja jautāt, pārbaudīt dažādas lietas uz vietas, nevis paļauties uz formālām atbildēm vēstulēs. Līdz šim mums nebija pilna uzraudzības instrumentu spektra, ar kuriem iedarboties uz negodprātīgiem tirgus darboņiem," pastāstīja Zakulis.