Juris Grišins: Kā izvēlēties, kurā pūļa finansējuma platformā ieguldīt  (4)

Būtībā ir divu tipu platformas. Pirmā (klasiskā savstarpējo aizdevumu versija) publicē investoriem informāciju par potenciālo finansējuma saņēmēju, savukārt investori nobalso ar savu naudu par to, vai ieguldīt šajā projektā vai nē. Ja nepieciešamais finansējums no visiem investoriem tiek savākts, projekts tiek finansēts. Otrā pārdod jau iepriekš izsniegtus aizdevumus, tipiski norādot daudz mazāk informācijas par finansējuma saņēmēju, bet bieži piedāvājot atpakaļ-pirkšanas garantijas (buyback) kredītiem, kas atmaksu kavē. Dažas lielākās šī tipa platformas apkopo daudz aizdevēju piedāvātās investēšanas iespējas (piemēram, "Mintos"), kamēr citas ļauj investēt tikai pašu izsniegtajos kredītos (piemēram, "Twino"). Latvija ir Eiropas līderis otrā tipa savstarpējo ieguldījumu platformās, un esam tie, kas pirmie aizsāka šādu ieguldījumu piedāvāšanu investoriem.

Lai gan ieguldīšana Latvijas un Baltijas valstu pūļa finansējuma platformās bieži piedāvā ienesīgumu vairāk nekā 10% gadā, ieguldīšana tajās var būt tikpat riskanta kā iešana pa mīnu lauku. Katra no platformām darbojas pēc nedaudz atšķirīga principa – ar savu juridisko dokumentāciju, lietošanas funkcijām, atskaitēm un ētikas standartiem. Platformas viegli var uzsūkt "dumjo naudu" (dumb money), pievilinot to ar maldīgām garantijām vai augstu procentu ienesīgumu. Ja neesi pilnīgi pārliecināts, ka pārstāvi "gudru naudu" (smart money), tad tu pārstāvi "dumjo naudu", un ieguldīšana platformās nav priekš tevis. Ja tomēr esi gatavs iet uz priekšu, tad, lai atvieglotu navigāciju šajos džungļos, zemāk apkopoti pieredzē balstīti padomi, kā izvēlēties, kurā pūļa finansējuma platformā ieguldīt un vai vispār to darīt.

1. Pirmais pamatprincips – ieguldīt brīvos finanšu līdzekļus pūļa finansējuma platformās ieteicams uzsākt tikai tad, ja esi spējīgs saprast un izvērtēt uzņēmumu finanšu datus. Šī prasme ir svarīga pat tad, ja plāno finansēt vai iegādāties tikai kredītus privātpersonām. Nepieciešamība izanalizēt finanšu datus kļūst acīmredzama situācijā, kad ar pūļa platformas starpniecību finansē uzņēmumus. Bet jāatceras, ja plāno finansēt patēriņa kredītus ar atpakaļ-pirkuma garantiju, tad rūpīgi jāizanalizē, kas šo atpakaļ-pirkuma garantiju piedāvā. Kāpēc tas svarīgi? Jo atpakaļ-pirkuma garantija investoru uzņēmuma bilancē nostāda kā nenodrošināto kreditoru. Attiecīgi, investoram ir jāsaprot, vai šāda atpakaļ-pirkuma garantija ir ko vērta un var tikt izpildīta, it īpaši, ja iestāsies ekonomikas lejupslīdes periods. Tāpēc, piemēram, uzņēmumu izvērtēšanas prasmi mēs pieprasām apliecināt katram investoram, kas vēlas līdzfinansēt uzņēmumus "Capitalia" platformā.

2. Otrkārt, ar piesardzību uzticies platformu uzrādītajiem atdeves aprēķinam. Gandrīz vienmēr tas nav patiess indikators peļņai, jo teju visas platformas atdevi norāda kā XIRR (paplašinātais iekšējās atdeves koeficients). Galvenā problēma ar šo rādītāju ir tā, ka tas neņem vērā uzkrājumus zaudējumiem, ja kredīts tiek kavēts. Papildus jāņem vērā, ka atšķirībā no depozīta bankā ieguldījumu platformā ieguldīto naudu uzreiz "izņemt ārā" nav iespējams. Tas nozīmē, ka neizbēgami būs situācija, ka platformas kontā būs nauda, kas neko nepelnīs. Tāpat, protams, platformu atdeve neņem vērā laika ieguldījumu, izvēloties investīcijas un sekojot līdzi ieguldījumiem. Noteikti jāizpēta platformas iepriekšējā ieguldījumu pieredze un statistika. Vai platformas pārvaldniekam ir uzticama kreditēšanas pieredze un vai platforma uzrāda informējošu statistiku par savu darbību? Ļoti bieži platformas norāda skaistus finansēto projektu skaita un summu grafikus, bet reti publicē caurskatāmu finansētā portfeļa kvalitāti.

3. Treškārt, labāk izvēlies vienu platformu, ko tu izpēti detalizēti un rūpīgi, nevis daudzas, kuras pārzini pavirši. Viens no jautājumiem, kas būtu jāizpēta, ir juridiskā bāze. Pēc kāda principa ieguldījums platformā darbojas, kādas pilnvaras tiek uzticētas platformas pārvaldniekam, kas notiek aizdevumu nemaksāšanas gadījumā, kas notiek platformas maksātnespējas gadījumā, pēc kādas valsts likumdošanas platforma darbojas un vai tā šajā valstī ir regulēta? Ideālā gadījumā, par līguma uzbūvi būtu jākonsultējas ar juristu. Tev ir jāiegūst izpratne, kādi juridiskie instrumenti būs pieejami, ja būs problēmas ar finansētā aizdevuma atmaksu vai ar pašas platformas saistību pildīšanu.

4. Tāpat būtiska ir platformas darbības modelis un motivācija. Lielākoties platformas no juridiskā viedokļa darbojas kā sludinājumu dēļi, un visu risku un atbildību par ieguldījuma lēmuma pieņemšanu atstāj uz investoru pleciem, pat ja norāda investīciju iespēju aprakstos aizdevēju reitingus vai citus izvērtēšanas rezultātus. Tomēr ir arī platformas, tajā skaitā "Capitalia", kas katrā projektā riskē ar savu naudu jeb iegulda to platformā izvietotajos projektos, tādējādi pielīdzinot savas intereses platformas investoru interesēm. Jāizvērtē arī platformas dzīvotspēja. Lai gan līgumos var būt plaši atrunāti scenāriji, kas notiek, kad platforma beidz pastāvēt, labāk to praksē nepārbaudīt un pārliecināties par pašas platformas finanšu datiem un darbības rezultātiem. Ja tie tiek slēpti vai ir grūti pieejami, tad tā ir vērtējama kā brīdinājuma zīme. Jāsaprot, vai platforma būs dzīvotspējīga arī, kad ekonomikas recesijas apstākļos jauno kredītu izsniegšana (un ar to saistītās komisijas) apsīks, bet darbs ar esošiem kredītiem palielināsies.

5. Tev jāiegūst izpratne arī par platformas ētikas un atklātības standartiem. Esmu pietiekoši bieži pieredzējis situācijas, kad platformas finansē savus projektus vai ar sevi saistītus uzņēmumus, investoriem to tieši neatklājot. Ja ar finansētā aizdevuma atmaksu būs problēmas, kā pusē nostāsies platforma šādā gadījumā? Vai tiešām tā tik pat stingri uzraudzīs kredītus, kuru saņēmēji ir platformas īpašnieki vai ar to saistītās personas? Tāpat platforma var slēpt savus patiesā labuma guvējus un iesaistītās personas. Iespējams, šādas situācijas ir nepārdomātas nejaušības, bet lielākoties tās ir pazīmes, ka no ieguldīšanas šajā platformā būtu jāizvairās. Labs paraugs platformai, kas mērķtiecīgi rūpējas un strādā uz atklātas un caurspīdīgas informācijas pieejamību ir "Mintos".

6. Ieguldot atceries, ka augsta atdeve ir vienmēr augsts risks. Šī formula strādā bez izņēmumiem, un parasti riska apmērs pieaug straujāk, nekā piedāvātās atdeves apmērs. Ja tiek piedāvāta liela peļņa, tad tas ir aicinājums papētīt ieguldījumu vēl rūpīgāk, nevis ieguldīt savu naudu vēl ātrāk. Ieguldījums pūļa finansēšanas platformā var būt tikai daļa no tava investīciju portfeļa.

7. Un pēdējais, izvairies no refinansēšanās projektiem Mana pieredze uzņēmumu finansēšanā rāda, ka aizdot naudu ir vienkārši, bet dabūt līdzekļus atpakaļ – tas ir īstais tavas finansēšanas spēju atspulgs. Projekti, kas paredz, ka nauda tiks atgriezta vienā lielā maksājumā (angļu valodā – bullet loan) balstās uz pieņēmumu, ka nākotnē privātpersona vai uzņēmums vienā konkrētā brīdī saņems šos līdzekļus pilnā apmērā, lai aizdevumu varētu dzēst. Ja šis pieņēmums neizpildās, lai neiestātos aizdevuma maksātnespēja, platformas bieži mēdz piedāvāt investoriem atkārtoti finansēt šos pašus projektus. Esmu redzējis gadījumus, kad šāda refinansēšana notiek pat astoto reizi. Bet kas notiks, ja kādu iemeslu dēļ devīto reizi refinansēt kredītu nesanāks?

Lai gan vienota Eiropas līmeņa likumdošana var veicināt šīs nozares sakārtošanos, vienkāršot platformu analīzi un mazināt ieguldījuma riskus, tāpat daudzi no augstākminētajiem risku apsvērumiem saglabāsies, un ieguldītājiem ir jābūt spējīgiem pašiem veikt rūpīgu priekšizpēti. Situācijās, ja tomēr ir vēlme investēt savu naudu kādā no platformām, bet nav laika vai intereses iedziļināties, labāk ir vērsties pie profesionāliem konsultantiem, kas var palīdzēt orientēties šajā laukā.