Ojārs Stūre: Gruzdošās krīzes – trīs piemēri, kā pieprasījums maina nozares uzņēmumu rīcību  (1)

Piemēram, gaisa piesārņojums, smēķēšana un neveselīgs uzturs ir trīs senas globālas problēmas, kas šobrīd ir palikušas Covid-19 pandēmijas ēnā, bet šo jautājumu aktualitāte neizbēgami atkal atgriezīsies cilvēces dienas kārtībā, jo to ietekme uz sabiedrības veselību ir milzīga. Pašreizējā pieredze cīņā ar koronavīrusu kārtējo reizi apliecina, ka sabiedrības veselības problēmas nav iespējams atrisināt ātri un vienkārši. Kā liecina līdzšinējā pieredze, parasti šādi jautājumi prasa kompleksus risinājumus, iesaistot gan zinātniekus un uzņēmējus, gan valsts institūciju pārstāvjus, lai kopā strādātu pie atbilstošiem risinājumiem un mazinātu iespējamus katastrofiskus zaudējumus.

Faktiski šeit mēs varam runāt par krīzēm industrijā un veidu, kā industrijas šīs krīzes pārvar. Krīžu vadības institūts (Institute for Crisis Management – ICM) pamatā izdala "pēkšņās krīzes" un "gruzdošās krīzes", lai gan krīžu veidu un paveidu iedalījums un definējums, protams, var atšķirties dažādās teorijās un pieejās. Pēkšņās krīzes raksturo dažādi neparedzēti vai drīzāk neparedzami apstākļi, kas rada pēkšņu, negaidītu un nenovēršamu ietekmi uz kādu indivīdu, procesu, biznesu, industriju u.tml. Šādu krīžu risināšanā nepieciešama reaktīva un izlēmīga rīcība un atbilstošu pasākumu kopums.

Savukārt gruzdošās krīzes ir nojaušamas, par tām liecina dažādi indikatori un pazīmes, kas ļauj šīm krīzēm sagatavoties un novērst tās vēl pirms eskalācijas vai pārvarēt, pareizi šīs krīzes vadot. Zemāk apskatīti vairāki gruzdošo krīžu piemēri, kas cieši saistīti ar sabiedrības veselību un veidi, kā industrijas meklē efektīvus krīžu risinājumus.

Gaisa piesārņojums un autonozares reakcija

Pasaules Veselības organizācija (PVO) brīdina, ka aptuveni septiņi miljoni cilvēku katru gadu mirst no gaisa piesārņojuma izraisītām veselības problēmām. Saskaņā ar organizācijas datiem deviņi no desmit planētas cilvēkiem elpo piesārņotu gaisu. PVO eksperti arī norāda, ka dažādās valstīs automobiļi vien rada apmēram 30‒50% gaisa piesārņojuma.

Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā Vides aizsardzības aģentūras Gaisa kvalitātes novērtēšanas nodaļa pandēmijas karantīnas laikā konstatēja, ka gaisa kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies. Būtiski samazinājās satiksmes plūsma un tik zems piesārņojuma līmenis nebija reģistrēts kopš gaisa kvalitātes uzraudzības uzsākšanas 2003. gadā. Tāpat lasām, ka pēdējās nedēļās uzlabojas gaisa kvalitāte Latvijas pilsētās, bet Igaunijā gaiss kļuvis tik tīrs, ka no Tallinas TV torņa iespējams saskatīt Helsinku panorāmu. Rezultāti ir pārsteidzoši, tomēr nav iespējams pāriet, piemēram, uz elektromobiļiem un citām videi potenciāli draudzīgākām alternatīvām vienā dienā. Pārmaiņas notiek lēni, un, lai panākumi būtu straujāki, ir nepieciešama visu iesaistīto pušu aktīva dalība, vienota pieeja un atbalsts.

Tā, piemēram, autonozare visā pasaulē jau ir reaģējusi un aktīvi strādā pie jauniem risinājumi. Pasaules lielākais autoražotājs "Volkswagen" jau ir paziņojis par apņemšanos ieguldīt 33 miljardus eiro elektrisko automobiļu attīstībā un ražošanā, uzsverot, ka līdz 2029. gadam izstrādās 75 jaunus elektriskos automobiļu modeļus un 65 – ar hibrīddzinējiem. Arī citi autoražotāji neatpaliek un straujiem soļiem laužas iekšā elektroauto tirgū, kā arī aktīvi meklē dažādus citus alternatīvus nefosilās degvielas izmantošanas risinājumus.

Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas līdz šim ir bremzējis elektroauto izplatību, ir bijusi tā salīdzinoši augstā cena, tāpēc nozare aktīvi strādā pie cenas samazināšanas, līdz ar to veicinot šo automašīnu pieejamību iedzīvotājiem. "Volkswagen" pagājušā gada nogalē ieviesa ekonomisko modeli ID.3 un uzņēmuma valdes loceklis Tomass Ulbrihs pat uzsvēra, ka tagad elektromobiļi ir kļuvuši pieejami visiem. Valdība aktīvi atbalsta šo auto nozares iniciatīvu un ir apsolījusi desmit gados paplašināt uzlādes staciju tīklu Vācijā līdz vienam miljonam vietu, kur autovadītāji varēs uzlādēt savus transportlīdzekļus ar elektrību. Valdība ir vienojusies ar autobūves nozares pārstāvjiem no 4000 līdz 6000 eiro palielināt subsīdijas iedzīvotājiem, kuri iegādājas elektrisko automobili par cenu līdz 40 000 eiro. Atbalsts 4,5 tūkstošu apmērā tiek piemērots, ja tiek iegādāts hibrīdmodelis.

Jauno tehnoloģiju potenciāls aizstāt smēķēšanu

PVO prognozē, ka līdz 2025. gadam smēķētāju skaits pasaulē saglabāsies tāds pats kā šobrīd un smēķēt turpinās aptuveni miljards cilvēku. Ir skaidrs, ka globāla smēķēšanas atmešana nenotiks, neskatoties uz kampaņām un aicinājumiem vispār nesākt vai atmest smēķēšanu.

Visi atzīst, ka šobrīd tirgū dominē parastās cigaretes, kas nodara vislielāko kaitējumu veselībai, bet potenciāli mazāk kaitīgo produktu izplatību pagaidām daudzviet traucē ar tabakas kontroles politiku saistītie aizliegumi. Situācija ir paradoksāla, jo aizliegumi, kas primāri ir vērsti pret cigarešu lietošanu, kavē to lietošanas samazināšanos un nodrošina cigarešu lietošanas dominējošās pozīcijas.

Tomēr lielākie tabakas uzņēmumi izprotot smēķēšanas radīto kaitējumu sabiedrības veselībai ir nolēmuši rīkoties līdzīgi auto nozares uzņēmumiem – tiek investēts pētniecībā un jaunās tehnoloģijās, lai radītu alternatīvus produktus parastajām cigaretēm, kas būtu mazāk kaitīgi veselībai. Piemēram, tikai "Philip Morris International", piesaistot zinātniekus, jau ir ieguldījis vairāk nekā septiņus miljardus ASV dolāru bezdūmu tabakas izstrādājumos. Dažādu jomu zinātnieki jau vairāk nekā desmit gadus izstrādā un pēta jaunākās tehnoloģijas šajā jomā.

Tomēr atšķirībā no autonozares, kur valsts institūcijas daudzviet aktīvi palīdz un iesaistās jauno tehnoloģisko risinājumu ieviešanā, jaunās tehnoloģijas tabakas karsēšanas jomā, kas ir mazāk kaitīgas iedzīvotāju veselībai, vēl tiek uztvertas ar aizdomām. Jauno tehnoloģiju kritiķi apgalvo, ka vēl ir pāragri runāt par mazāku kaitējuma, jo vēl esot nepietiekošs pētījumu skaits. Šobrīd visā pasaulē ir veikti desmit klīniskie pētījumi. Tostarp sešu mēnešu novērošanas periods liecina par pozitīvām izmaiņām, ja salīdzina parasto cigarešu un tabakas karsēšanas alternatīvu lietotājus. Līdzīgi rezultāti iegūti arī 18 citos pirmsklīniskajos pētījumos.

Dažas pasaules valstis, piemēram, Lielbritānija, Norvēģija, Kanāda un Čehija, jau ir paziņojušas par mērķi ne tikai mazināt smēķētāju skaitu, bet arī palīdzēt mazināt smēķēšanas radīto kaitējumu tiem, kuri neplāno atmest smēķēšanu. Šo valstu sabiedrības veselības speciālisti ir vienisprātis, ka patērētājiem ir tiesības iegūt zinātniski pamatotu informāciju par jauninājumiem tabakas rūpniecībā un to ietekmi uz veselību. Tāpat tiek plaši diskutēts un runāts par to, ka smēķētāji var pāriet uz mazāk kaitīgiem nikotīna produktiem, tādējādi mazinot kaitējumu, ko smēķēšana nodara viņiem un citām personām.

Pamazām situācija gan mainās. Tā, piemēram, Lielbritānijā sabiedrības veselības speciālisti uzskata, ka smēķētājiem ir ieteicams pāriet uz e-cigaretēm. Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības departaments ir iekļāvis šo noteikumu Anglijas Tabakas kontroles plānā, kas ir centrālais elements ilgtermiņa valsts veselības stratēģijā. Norvēģijas Sabiedrības veselības institūts 2018. gadā publicēja ziņojumu, kurā tika novērtētas alternatīvu pieejamības priekšrocības un trūkumi un norādīts, ka kaitējuma mazināšana ir tabakas kontroles politikas stratēģisks elements. Institūts secināja, ka alternatīvu produktu piekļuves aizliegšana var pastiprināt viskaitīgāko produktu, proti, cigarešu, pozīciju tirgū.

Cukura problēma – izsalkumu var remdēt veselīgāk

Par cukura ietekmi uz organismu tiek pastāvīgi rakstīts un runāts, tomēr cilvēki turpina to lietot neiedomājamos apmēros. Pārmērīgs cukura daudzums ietekmē zobus, ādu, asinsvadus, aknas un nieres un tiek izjaukti organisma dabiskie procesi un pieaug liekais svars.

Nozare, kura vistiešāk ir saistīta ar pārmērīgu cukura izmantošana ir bezalkoholisko dzērienu joma. Lai meklētu vienotus risinājumus šai problēmai Eiropas uzņēmumi ir apvienojušies Eiropas Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācijā (UNESDA). Lai mazinātu pievienotā cukura patēriņu, dzērienu ražotāji visā Eiropā virzās uz pudeļu un skārdeņu tilpuma samazinājumu no 500 mililitriem uz 330 mililitriem. Tostarp šobrīd divas trešdaļas piegādāto jauno produktu ir bez cukura vai ar zemu cukura saturu. Kopumā bezalkoholisko dzērienu ražotāji cukura samazināšanas iniciatīvu jomā darbojas jau vairākas desmitgades, tostarp, pirmā kampaņa sākās 1970. gadā, kad tika ieviesti pirmie dzērieni bez cukura un samazinātu kaloriju daudzumu.

No 2000. līdz 2015. gadam ražotāji samazināja gāzēto un negāzēto dzērienu cukura saturu par 12% . Līdz 2020. gadam ražotāji ir apņēmušies piecos gados samazināt produktu cukura daudzumu vēl par 10%. Apņemšanās ir saskaņota ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, kas mudina veikt produktu sastāva izmaiņas, lai mazinātu cukura saturu pārtikas rūpniecībā.

Uzņēmējdarbības ieguldījumam var būt izšķiroša nozīme

Pārmaiņas ir visveiksmīgākās, ja lēmumu pieņemšanas procesos un diskusijās ir iesaistītas visas ieinteresētās puses. Paradoksāli, bet bieži vien uzņēmumu ilgtermiņa centieni sabiedrības veselības problēmu risināšanai ir novērtēti nepietiekami. Uzņēmumu priekšlikumus un idejas valdība bieži uzklausa tikai tad, kad situācija kļūst kritiska un politiķi izjūt lielu sabiedrības spiedienu. Tam par iemeslu bieži vien ir tas, ka bizness, īpaši krīzes laikā, var darboties ātrāk un efektīvāk nekā valsts sektors, kuru ierobežo birokrātiskās prasības.