Pateicoties Baltā nama iespaidīgajai 1,9 triljonu dolāru atbalsta programmai, ASV ekonomika piedzīvo ļoti strauju pieprasījuma pieaugumu. Arī ASV privātie algu saraksti uzrādīja 742 000 jaunu darbavietu mēneša laikā, kas ir lielākais pieaugums pēdējo septiņu mēnešu laikā, kompānijām steidzoties audzēt ražošanas tempus. Pie tam jaunu darbavietu skaita pieaugums bija novērojams visos ekonomikas sektoros.
Eiropa mēģina neatpalikt, taču jau ierasti netiek līdzi ASV "ātrumiem". Eirozonas ekonomika pirmajos trīs gada mēnešos samazinājās mazāk nekā tika gaidīts – sākotnējie dati parāda 0.6% ceturksnis-ceturksnis samazinājumu un 1,8% gads-gads kritumu. Šis kritums tehniski nozīmē Eirozonas ieiešanu recesijā, ņemot vērā 0,7% ceturkšņa IKP kritumu 2020. gada pēdējā ceturksnī.
Arī Ķīnas rūpnīcu aktivitāte un ne-ražošanas izaugsme aprīlī palēninājās un nesasniedza sākotnēji prognozēto. Procesu būtiski palēnina ražošanas ķēžu vājās vietas un pieaugošā izmaksu bāze. Lai palielinātu iekšējo patēriņu, Ķīna maijā plāno dažādas patēriņu stimulējošas aktivitātes, piemēram, patērētāju preču "Expo", automašīnu šovus, izpārdošanas kampaņas e-komercijas platformās u.c. pasākumus.
Dārgmetāli uzsāk savu ralliju
Gan zelts, gan sudrabs atguva daļu no kopš gada sākuma zaudētās teritorijas. Dārgmetāli aprīlī palika otrajā plānā, uzmanības centrā nonākot kriptovalūtām. Sudrabs "atsitās" no 24 dolāriem par Trojas unci līmeņa, zelts arī sāka virzīties augstāk un turpina "akumulēt enerģiju".
Uzpūstas preču cenas
Ienesīgumi un inflācija ir fokusā jau vairākus mēnešus. Tādējādi nonācām pie lēmuma, ka ir pienācis laiks paskatīties, kas ir noticis un notiek ar preču tirgus pārstāvjiem (papildus dārgmetāliem un naftas tirgum). Rezultāts gan darīja mūs mazliet tramīgus. Liela daļa preču, ko mēs pārbaudījām, ir cenā vismaz dubultojušās pēdējo 12 mēnešu laikā. Daudzas no tām ir tuvu saviem iepriekšējiem augstākajiem punktiem un var tikt uzskatītas par "dārgām" (piemēram, sojas pupiņas). Daži grafiki pat atgādina kriptovalūtu trakumu. Inflācija ir skaidri redzama preču tirgus cenās; obligāciju ienesīgumi pagaidām ir reaģējuši, kā tiem būtu jāreaģē, kamēr akciju indeksi ir tuvu rekordiem, gandrīz nekā nereaģējot uz inflācijas bubuļa klātbūtni. Vai šāda situācija vēl spēs ilgi saglabāties?
Korekcijas riska varbūtība palielinās
Viens no negatīvajiem faktoriem tirgum ir Džo Baidena plāns palielināt nodokļus bagātajiem līdz 39,6%, tādējādi cerot papildināt valsts krājkasīti ar vienu triljonu ASV dolāru. Papildu tam 30. aprīlī Dalasas FRS prezidents Roberts Kaplans paziņoja, ka FRS vajadzētu sākt sarunas par ikmēneša aktīvu pirkšanas samazinājumu. Jau agrā maija sākumā Valsts kases galva Dženeta Jelena deva mājienus par to, ka ir vērts tuvā nākotnē apsvērt minimālu bāzes procentu likmes pacelšanu, kamēr kompānijām vajadzētu "palīdzēt" valdības centieniem ar saviem nodokļu maksājumiem. No otras puses FRS prezidents paziņoja, ka tiek sagaidīts, ka inflācija būs pārejoša, un bija ļoti uzmanīgs savos izteicienos. Viņa vēsts bija skaidra – FRS ir apmierināta ar savu šī brīža monetāro politiku un šogad nevēlas veikt nekādas straujas izmaiņas.
Tehniskas korekcijas risks, kad tirgus ir fundamentāli pārāk augstā līmenī, palielinās. Kritums līdz aptuveni 3900-4000 līmenim "S&P 500" būtu pilnībā veselīga tirgus kustība; jautājums ir - vai mēs šādu kustību redzēsim jau ļoti tuvā nākotnē, vai arī indekss turpinās kāpt vēl augstāk līdz, piemēram, 4400-4450 punktu atzīmei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
