Foto: DELFI
ASV finanšu ministre Dženeta Jelena ir aicinājusi ieviest globālo minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), lai iegrožotu lielo starptautisko uzņēmumu centienus maksāt pēc iespējas mazāk nodokļu. Tas, iespējams, pavērs ceļu ilgi meklētai starptautiskai vienošanai, ar kuru pirmo reizi pēdējās desmitgadēs tiktu mainīti starptautiskie nodokļu noteikumi, vēsta "Reuters".

Jelena norādījusi, ka strādā ar G20 valstīm, lai vienotos par globālu UIN minimumu, kas, pēc viņas teiktā, varētu palīdzēt izbeigt "30 gadus ilgušo cīņu par uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm".

Jau vēstīts, ka tādas ASV tehnoloģiju kompānijas kā "Amazon" un "Google" gadiem ir kritizētas par to biznesa modeli, kas tām ļauj maksāt mazākus nodokļus dažādu valstu tirgos. Baidens savā runā par infrastruktūras attīstības plānu sacīja, ka tādas lielas ASV kompānijas kā "Amazon" izmanto likumu nepilnības, lai nemaksātu "ne penija" kā federālo ienākuma nodokli, un "tas ir nepareizi".

Baidens arī pateica, ka pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināšanas līdz 28% tas tomēr būs zemāks, nekā tas bija gandrīz 70 gadus laikā starp Otro pasaules karu un 2017. gadu. ASV Tirdzniecības palāta ir atbalstījusi infrastruktūras attīstības plānu, bet raksturojusi Baidena ierosinājumu par tā finansēšanu kā "bīstami nesaprātīgu".

Kāpēc globāls minimālais nodoklis?

Lielo ekonomiku mērķis ir atturēt starptautiskos uzņēmumus no peļņas un nodokļu ieņēmumu novirzīšanas uz valstīm ar zemu nodokļu likmi neatkarīgi no to produktu pārdošanas vietas. Arvien biežāk ienākumi no tādiem nemateriāliem aktīviem kā medikamentu patenti, programmatūra un honorāri par intelektuālo īpašumu ir migrējuši uz šādām jurisdikcijām, ļaujot uzņēmumiem nemaksāt augstākus nodokļus savās tradicionālajās mītnes valstīs.

Ar vispārēju vienošanos par minimālo nodokli Džo Baidena administrācija cer samazināt šādu nodokļu maksātāju skaitu, vienlaikus nenostādot ASV uzņēmumus neizdevīgā finanšu situācijā un ļaujot tiem konkurēt inovāciju, infrastruktūras un citās jomās.

Donalda Trampa administrācijas pirmie centieni nezaudēt nodokļus ofšoru oāzēs rezultējās 2017. gadā ar "Global Intangible Low-Taxed Income" (GILTI) nodokļu likmi, kas bija tikai 10,5% - puse no iekšzemes uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes.

Kur notiek starptautiskās nodokļu sarunas?

Parīzē bāzētā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO (OECD)) jau gadiem ilgi ir koordinējusi nodokļu sarunas starp 140 valstīm divos galvenajos jautājumos: noteikt noteikumus pārrobežu digitālo pakalpojumu aplikšanai ar nodokļiem un samazināt nodokļu bāzes kritumu, no kuriem daļa risinājuma ir pasaules mēroga minimālā UIN daļa.

ESAO un G20 valstu mērķis ir panākt vienprātību abās frontēs līdz gada vidum, bet sarunas par globālu korporatīvā nodokļa minimumu ir tehniski vienkāršākas un politiski mazāk strīdīgas.

Paredzams, ka minimālais UIN veidos lielāko daļu no papildu 50-80 miljardiem ASV dolāru, ko ESAO uzņēmumi nomaksās nodokļos globāli, ja vienošanās tiks panāktas abos jautājumos.

Kā strādātu globālais minimālais nodoklis?

Ja valstis vienotos par pasaules mēroga minimālo nodokli, valdības joprojām varētu noteikt vietējo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi pēc saviem apsvērumiem. Bet, ja uzņēmumi kādā valstī maksātu zemāku likmi, tad mājas valsts varētu palielināt savus nodokļus līdz pieņemtajai minimālajai likmei, likvidējot priekšrocības, ko dod peļņas novirzīšana uz nodokļu oāzi.

Baidena administrācija ir norādījusi, ka tā nepieņems izņēmuma gadījumus valstīm, kuras nepiekritīs minimālai likmei.

ESAO pagājušajā mēnesī paziņoja, ka valstis kopumā jau ir vienojušās par minimālā nodokļa pamatmodeli, lai gan par likmi vēl ir jāvienojas. Starptautisko nodokļu eksperti apgalvo, ka tieši tas ir visaktuālākais jautājums.

Citi jautājumi, kas vēl jāapspriež, ir par to, vai būtu jāiekļauj tādas nozares kā ieguldījumu fondi un investīcijas nekustamajā īpašumā, kad tiks piemērota jauna likmi un vai tā ir saderīga ar 2017. gada ASV nodokļu reformām, kuru mērķis ir novērst nodokļu bāzes samazināšanu.

Kāda būs minimālā likme?

Baidena administrācija vēlas paaugstināt ASV uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi līdz 28%, tāpēc tā ierosinājusi pasaules minimumu 21% apmērā, tas būtu dubultot likmi, ņemot vērā pašreizējo GILTI nodokli. Tā arī vēlas, lai ASV uzņēmumiem tiktu piemērota minimālā likme neatkarīgi no tā, kur tiek gūti ar nodokli apliekamie ienākumi.

Šis priekšlikums ir krietni virs 12,5% minimālā nodokļa, kas iepriekš tika apspriests ESAO sarunās. Šis līmenis atbilst Īrijas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmei.

Īrijas ekonomika pēdējos gados ir ievērojami guvusi no miljardu dolāru pieplūduma ārvalstu starptautisko uzņēmumu ieguldījumos, tāpēc Dublina, kas ir pretojusies Eiropas Savienības mēģinājumiem saskaņot savus nodokļu noteikumus vairāk nekā desmit gadus, diez vai pieņems augstāku minimālo likmi bez cīņas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!