Taču, ievērojot dažus pamatprincipus, arī šādi ir iespējams tikt pie pirmā miljona un vairāk. Lai gan no otras puses – lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju investīcijas finanšu tirgos būtu jāsāk veikt primāri tāpēc, lai nezaudētu kontā esošās naudas vērtību.
Kas tad būtu jāievēro, lai ar investīcijām nopelnītu pēc iespējas vairāk?
Pirmkārt laiks ir nauda – šis teiciens visprecīzāk atbilst ieguldījumu pasaulei, jo laikam ir liela nozīme. Ne velti šobrīd arvien vairāk jauniešu visā pasaulē, tostarp Baltijā, kuriem vēl nav milzu uzkrājumu, ir sākuši ieguldīt finanšu tirgos, lai jau savlaicīgi vairotu savu nākotnes kapitālu. Šodien investīcijas ir iespējams veikt, sākot no viena eiro, kas ļauj krāt pieredzi, kā pelnīt vairāk.
Otrkārt, jo ilgāk krājat, jo vairāk jūsu labā spēlē tā saucamā salikto procentu maģija. Saliktie procenti nozīmē, ka ieguldītie naudas līdzekļi pelna procentus, savukārt nopelnītie procenti arī tiek ieguldīti un turpina pelnīt jaunus procentus. Rezultātā uzkrājums aug straujāk, un īpaši šis dubultspēks ir jūtams, ja uzkrājums tiek veidots ilgu laiku. Līdzīgi, kā viegla sniega pika, kas sāk velties lejup no kalna un ar katru brīdi kļūst aizvien lielāka. Jo garāks ir kalns, jo lielāka gala rezultātā būs sniega bumba.
Treškārt, lai ar investīcijām finanšu tirgos nopelnītu vairāk, ir svarīga stingra pašdisciplīna un sabalansēta ikmēneša budžeta izveide, ņemot vērā visus ienākumus un izdevumus. Ieguldījumiem nevajadzētu ietekmēt jūsu dzīves kvalitāti, gluži pretēji – regulārām investīcijām būtu jābūt kā pašsaprotamam ikmēneša izdevumam, līdzīgi kā maksājumam par internetu.
No malas šķiet, ka nav jau nekā grūta. Kāpēc tad visi, kuri investē, nav miljonāri?
Uz šo jautājumu ir vairākas atbildes, kas viena otru neizslēdz. Turklāt minēšu tikai dažus no iemesliem. Piemēram, nereti cilvēks ar nelielu ieguldījumu pieredzi, pēc gada ieraugot, ka viņa 1000 ieguldītie eiro ir nopelnījuši tikai 100 eiro jeb 10% gadā, neizprotot salikto procentu matemātiku, ieguldījumiem atmet ar roku, jo peļņa šķiet pārāk maza. Un tad tiek pieļauta viena no lielākajām kļūdām – cerībā pelnīt 30%, 50% vai vairāk procentus gadā, jaunie investori metas forex tirgū, opcijās vai pat kriptovalūtās, kuru pārdevēji sola neticami lielu un ātru peļņu. Protams, tas vairumā gadījumu beidzas ar zaudējumiem, jo risks, kas nāk līdzi šādai "vieglai naudai" arī ir par tikpat procentiem lielāks. Tātad līdz galam nav saprasts salikto procentu princips, un zināšanas par finanšu instrumentiem ir zemas vai pat nekādas. Turklāt riska tolerance nav atbilstoša it kā cēli nospraustajam ilgtermiņa mērķim, jo peļņu gribas augstu, bet zaudējumus – nekādus.
Tāpat ir cilvēki, kas iepriekš apdedzinājušies ar kādu riskantu aktīvu vai arī neveiksmīgi izvēlētu ieguldījumu fondu, neveltot pietiekami daudz laika, lai izpētītu, vai attiecīgais ieguldījums atbilst reālajai riska apetītei. Visbiežāk pēc šādas pieredzes cilvēki neatgriežas finanšu tirgos, jo bailes un neticība ir izveidojusies pārāk liela. Taču, izvēloties uzticamu finanšu partneri ar ilgtermiņa pieredzi, ir iespējams pelnīt un vairot savu kapitālu.
Taču, manuprāt, viena no lielākajām problēmām, kāpēc pazīstam tik maz cilvēku, kas kļuvuši turīgi, pateicoties investīcijām finanšu tirgos, ir tāpēc, ka cilvēki konsekventi izvēlas tūlītēju labumu, nevis atlīdzību vēlāk, pat tad, ja vēlākā atlīdzība būs lielāka. Piemēram, ja tagad tiek piedāvāti 50 eiro, bet pēc mēneša tiek piedāvāti 100 eiro, lielākā daļa cilvēku izvēlēsies 50 eiro tagad. To apliecina dažādi pētījumi par cilvēku uzvedības ekonomiku. Tāpēc, lai sāktu domāt ilgtermiņā, ir jābūt ļoti lielai uzņēmībai un motivācijai sasniegt sevis nosprausto mērķi.
Brīvajiem līdzekļiem jāliek pelnīt, vismaz tik daudz, lai pārspētu inflāciju
Šodien, kad peļņas iespējas no naudas turēšanas kontā vai depozītā ir izsmeltas un daudzviet ne tikai uzņēmumiem, bet arī privātpersonām nākas maksāt par lielu naudas līdzekļu turēšanu kontā, ir vērts sākt domāt par ieguldījumiem. Vismaz tā iemesla dēļ, lai saglabātu esošās naudas vērtību, ko citādi ilgākā termiņā "apēd" inflācija.
Cik tad īsti būtu jāinvestē katru mēnesi, lai tiktu līdz savam pirmajam miljonam?
Ikmēneša summa variē atkarībā no vecuma. Ja sāksi 25 gadu vecumā, ik mēnesi būtu jāiegulda 300 eiro turpmākos 35 gadus ar vidējo ienesīgumu 10% gadā. Ņemot vērā dažu pasaulē slavenu indeksu vēsturiskos ienesīgumus, iepriekš minētais ienesīgums ir diezgan reālistisks cipars. Taču, protams te ir jāņem vērā, ka pagātnes ienesīgums nākotnē var arī nepiepildīties vai arī būt tieši pretēji pat lielāks. Tāpēc nevajag paļauties, ka konkrētais cipars ir 100% garantēts. Līdz savam pirmspensijas vecumam (no 2014. gada 1. janvāra likumā noteiktais pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās par trim mēnešiem ik gadu, līdz 2025. gada 1. janvārī tas būs 65 gadi), ieguldījuma apjoms sasniegs jau 126 000 eiro, bet procentos nopelnītais 1 012 991 eiro. Kopsummā tie ir 1 138 991 eiro (skatīt attēlu zemāk). Turklāt ne vienmēr mērķim ir jābūt nopelnīt tieši miljonu. Labākai ikdienai pietiks arī ar summu zem miljona – ja vien investīciju pasaules likumsakarības saprastas pareizi, tad tiešām var piedzīvot to, ka "nauda pelna naudu".
Grafiks parāda teorētisko beigu portfeļa vērtību katra ieguldījuma perioda beigās, pieņemot, ka portfelis bija pieaudzis parādītā gada ienesīguma apmērā, kas paliek nemainīgs visā ieguldījuma periodā. Reālais ienesīgums no ieguldījumiem ir svārstīgs un var būt tik pat negatīvs kā pozitīvs.
Protams, sākotnēji ik mēnesi rast 300 eiro investīcijām var šķist sarežģīti, taču šis ir tikai ilustratīvs piemērs, kā, regulāri veicot ieguldījumus, ir iespējams sakrāt ievērojamas summas. Arī mazākas summas, kā tas ir redzams grafikā, var nest diezgan būtisku pienesumu paša labklājības līmenim, šādi to palielinot un papildus arī pasargājot savus uzkrājumus no inflācijas. Taču būtiskākais ir sākt vispār, kaut ar nelielām, bet regulārām iemaksām ieguldījumu risinājumos, pakāpeniski audzējot gan ieguldījumu apmērus, gan pieredzi. Laika gaitā attīstot savu investora gēnu, finanšu instrumentu klāstu var paplašināt no ieguldījumu fondiem un ETF (biržā tirgotajiem fondiem) arī uz uzņēmumu akcijām, kas ienesīguma ziņā var sasniegt pat vairāk nekā 10% gadā. Tāpat liela daļa uzņēmumu maksā dividendes, kas, palielinoties ieguldījumu portfelim, var būt gan labs pasīvo ienākumu avots, kā arī papildu līdzekļi, ko atkal investēt finanšu tirgos. Tāpēc atliek nebaidīties un sākt investēt. Ja vien ir interese un motivācija, nāks arī pieredze un zināšanas, kas ļaus izmantot finanšu tirgu savai labklājībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
