21. gadsimta otrās desmitgades sākumā runāt par ilgtspēju kļūst jau mazliet neērti, – uzņēmumu vidē to apspriež visi, un brīžiem ir sajūta, ka kaut kādu lielu pārmaiņu rats ir ticis iegriezts, ka viss jau notiek. Vai tiešām? Labi zināms, ka ar runāšanu vien – lai cik tā būtu enerģiska un intensīva – nav un nebūs gana. Ir vajadzīga izsvērta un pārdomāta rīcība. It īpaši jau virzoties uz atbildīgāku rītdienu, kas liek mainīt sen iesakņotus priekšstatus, darbības modeļus, uzvedības veidus. Tas, ka rīcība ir vajadzīga tagad, jo pēc dažiem gadiem jau būs par vēlu, bija viens no galvenajiem vēstījumiem Skotijā nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē.
Tāpēc, lai virzītu domas konkrētu aktivitāšu virzienā, šajā rakstā piedāvāts mazliet sašaurināt skatu uz apjomīgo ilgtspējas koncepciju, koncentrējoties uz vienu aspektu – nodokļiem kā "sviru" pārmaiņu iekustināšanai.
Nodokļu potenciāls: daži piemēri
Nodokļiem ir divas dabas – tie ir valsts ienākuma avots, kā arī instruments politikas veidošanai kā uzņēmumiem, tā ikvienam cilvēkam. Šobrīd, lai veidotu noturīgas pārmaiņas un pārietu uz t.s. "zaļo" ekonomiku, bez nodokļu instrumentiem neiztiksim. Spilgts piemērs ir atkritumu apsaimniekošanas joma, kur sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs ir atkarīgs no Dabas resursu nodokļa (DRN) likmes. Ņemot vērā, ka atkritumu poligonos sadzīves atkritumu noglabāšanai jau kļūst par šauru, samilst jautājums par ilgtspējīgāku un "zaļāku" atkritumu saimniecību, kur daudz lielāks uzsvars būtu likts uz atkritumu šķirošanu un otrreizēju izmantošanu, piemēram, energoresursu ražošanā. Nodokļu politika te var nākt talkā, padarot atkritumu nešķirošanu dārgāku no vienas puses, un sniedzot finansiālus ieguvumus apzinīgajiem šķirotājiem no otras. Tarifa diferencēšana ir labs motivācijas rīks šķirošanas veicināšanai.
Cits aktuāls jautājums, kur var nākt talkā nodokļu politika ir t.s. "zaļās mobilitātes" veicināšana, atbalstot tādu transporta veidu izmantošana, kas rada iespējami mazu piesārņojumu. Piemēram, subsidējot elektro un hibrīd-automašīnu iegādi no vienas puses (kā tas jau paredzēts valdībā akceptētajā grantu programmā3), un vienlaikus padarot novecojušu dīzeļdzinēju auto importu Latvijā dārgāku no otras. Kā trešais elements šajā virzienā būtu pašvaldību iesaiste, lemjot par iebraukšanas ierobežojumiem pilsētās transportam ar augstu emisijas līmeni. Plāni attiecībā uz t.s. Zemo emisiju zonu izveidi pašlaik tiek izstrādāti un apspriesti attiecībā uz Rīgu, kam varētu sekot arī citas pilsētas ar augstu satiksmes intensitāti.
Uz ilgtspēju vērstu rīcību var veicināt, piešķirot atvieglojumus Nekustamā īpašuma nodokļa nomaksā. Piemēram, tad, ja tiek izmantoti videi draudzīgi risinājumi energoefektivitātes virzienā (no siltināšanas līdz videi draudzīgas enerģijas ražošanai un tehnoloģijām, kas ļauj samazināt resursu patēriņu, izmantojot solāro vai ģeotermālo siltumenerģiju). Šeit talkā varētu nākt arī Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kurā var noteikt, ka šāda veida ieguldījumi uzskatāmi par attaisnotajiem izdevumiem, sastādot gada ienākuma deklarāciju fiziskai personai. Arī pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi varētu piešķirt tikai tām mājsaimniecībām kurās ir veikts zināms pasākumu minimums.
Pārmaiņu veicināšanu biznesā var sekmēt ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa palīdzību. Ņemot vērā, ka ilgtspējīgs bizness prasa apjomīgus ieguldījumus jaunās iekārtās, produktos un attīstības virzienos, šādu rīcību varētu veicināt caur īpašiem nosacījumiem dividenžu izmaksai.
Piemēram, Somijā, kur ar nodokli tiek aplikti dažādi darba ņēmējam piešķirtie labumi, kas nav alga (auto, dzīvoklis u.c.), būtiski atvieglojumi tiks piešķirti bezizmešu automašīnu izmantošanā uzņēmumu darbiniekiem. Iniciatīvas mērķis ir veicināt autoparka nomaiņu uzņēmumos, pārejot uz klimatam draudzīgākiem auto. Japānā, lai veicinātu ieguldījumus klimatam draudzīgā ražošanā, uzņēmējiem būs pieejams paātrinātais nolietojums 50% apmērā no iekārtu iegādes vērtības vai nodokļa atlaide 5% apmērā no iekārtu iegādes izmaksām, ja tiks būtiski samazinātas oglekļa emisijas. Līdzīgu principu iecerēts attiecināt arī uz atjaunīgās enerģijas ražotājiem. Savukārt Kanādā iecerēts cilvēkus motivēt izmantot atjaunīgās enerģijas resursus, piešķirot nodokļu atlaides par ģeotermālo siltumsūkņu, saules siltumenerģijas sistēmu un biomasas degvielas enerģijas iekārtu uzstādīšanu. Šie ir tikai trīs piemēri, kas liecina, ka valstis domā par nodokļiem kā iespēju mainīt cilvēku paradumus un šajā virzienā jau rīkojas.
Jāpanāk attieksmes maiņas biznesa vidē
Šie daži piemēri liecina par to, ka valsts var veicināt paradumu maiņu sabiedrībā ar nodokļu palīdzību mums visiem tik aktuālajā ilgtspējas kontekstā. Īpaši svarīga ir pārmaiņu veicināšana primāri uzņēmējdarbības vidē, jo vēlāk tā pati veidos pārmaiņu "vilni" plašākā cilvēku lokā. Kā pārmaiņas veicinoša nodokļu "svira" varētu būt lielāka VSAOI iemaksu daļa 2. pensiju līmenī tiem cilvēkiem, kuri strādā ilgtspējīgos uzņēmumos.
Līdzīgi ir ar ieguldījumu veicināšanu ilgtspējīgā biznesā. Dažas bankas tā jau rīkojas, taču tam, ka mūsu uzkrājumi 2. un 3. pensiju līmeņos veicina ilgtspējīga biznesa rašanos un attīstību, būtu jākļūst par visaptverošu valsts politiku. Šeit derētu arī atcerēties, ka no pensiju kapitālā uzkrātās naudas lielākām investīcijām vajadzētu atgriezties Baltijas valstu ekonomikā, jo pārmaiņas vajadzēs finansēt. Globāla mēroga uzņēmumi savus ilgtspējas mērķus nofinansēs paši, bet, kā būs ar mūsējiem? Tātad, atbalstāmi būtu divi vienlīdz nozīmīgi kritēriji ieguldījumu fondiem – investīcijas ilgtspējīgā biznesā, kas attīstās Baltijas valstīs.
Ilgtspējas jēdziens nozīmē arī adekvātu attieksmi pret darbiniekiem, un pamatu pamats šeit ir godīga nodokļu nomaksa. Šis ir arī darbinieku izpratnes un attieksmes jautājums, jo, kāpēc, lai šodien, kad pieprasījums pēc darbiniekiem ir tik liels visās nozarēs, kāds turpinātu darbu "pelēkajā" zonā, ļaujot sevi aplaupīt?
Valstij efektīvāk jāizmanto vērtīgais resurss – dati
Tomēr runa pagaidām vēl nav tik daudz par nodokļu likmēm un atvieglojumiem. Tās būtu nodokļu politikas sekas. Sākums šādai politikai ir apziņa, ka ilgtspējīga attieksme – pret vidi, līdzcilvēkiem, pret sabiedrības pārvaldīšanu – ir mūsu izdzīvošanas jautājums. Nevis "koncepts", kuru mums kāds cenšas uzspiest, bet realitāte, kas nosaka un noteiks mūsu un mūsu bērnu ikdienas kvalitāti.
Būtu jāsāk ar to, ka skaidri definējam mērķus, ko vēlāmies sasniegt un tad šiem mērķiem varētu izvēlēties atbilstošus pamudinājumus, kurus iestrādāt tiesību aktos. Un, ja vien būtu vēlēšanās nodokļu politikā saskatīt minēto "sviras" iespēju, valsts rīcībā taču ir pats vērtīgākais, kas vajadzīgs konkrētai rīcībai – uzticami un sabiedrību raksturojoši dati. Kā savā ieteikumā par Latvijas virzību uz zaļo ekonomiku ir norādījusi Ārvalstu investoru padome (FICIL), ir pienācis laiks pāriet uz datos balstītu likumdošanu, kam seko ar datiem pamatota politikas īstenošana. Jo, lai radītu noturīgu un apjomīgu "pārmaiņu vilkmi", ir vajadzīga visaptveroša, plaša rīcība. Nepieciešams nodokļu sistēmas izvērtējums ilgtermiņa attīstības kontekstā, – nebaidoties īstermiņā zaudēt kādu daļu no ieņēmumiem, atļaujoties būt gana drosmīgiem, lai izmantotu nodokļus kā sviru reālu pārmaiņu radīšanai.
Uzņēmumi visā pasaulē savā ikdienas darbā aktīvi iedzīvina ESG (Environmental, Social, Corporate governance) pieeju, apzinoties, ka bez atbildīgas attieksmes, tiem nebūs pieejamas investīcijas, tie zaudēs konkurencē par talantīgākajiem darbiniekiem un ar laiku – zaudēs vietu tirgū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
