21. gadsimta otrās desmitgades sākumā runāt par ilgtspēju kļūst jau mazliet neērti, – uzņēmumu vidē to apspriež visi, un brīžiem ir sajūta, ka kaut kādu lielu pārmaiņu rats ir ticis iegriezts, ka viss jau notiek. Vai tiešām? Labi zināms, ka ar runāšanu vien – lai cik tā būtu enerģiska un intensīva – nav un nebūs gana. Ir vajadzīga izsvērta un pārdomāta rīcība. It īpaši jau virzoties uz atbildīgāku rītdienu, kas liek mainīt sen iesakņotus priekšstatus, darbības modeļus, uzvedības veidus. Tas, ka rīcība ir vajadzīga tagad, jo pēc dažiem gadiem jau būs par vēlu, bija viens no galvenajiem vēstījumiem Skotijā nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē.
Tāpēc, lai virzītu domas konkrētu aktivitāšu virzienā, šajā rakstā piedāvāts mazliet sašaurināt skatu uz apjomīgo ilgtspējas koncepciju, koncentrējoties uz vienu aspektu – nodokļiem kā "sviru" pārmaiņu iekustināšanai.
Nodokļu potenciāls: daži piemēri
Nodokļiem ir divas dabas – tie ir valsts ienākuma avots, kā arī instruments politikas veidošanai kā uzņēmumiem, tā ikvienam cilvēkam. Šobrīd, lai veidotu noturīgas pārmaiņas un pārietu uz t.s. "zaļo" ekonomiku, bez nodokļu instrumentiem neiztiksim. Spilgts piemērs ir atkritumu apsaimniekošanas joma, kur sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs ir atkarīgs no Dabas resursu nodokļa (DRN) likmes. Ņemot vērā, ka atkritumu poligonos sadzīves atkritumu noglabāšanai jau kļūst par šauru, samilst jautājums par ilgtspējīgāku un "zaļāku" atkritumu saimniecību, kur daudz lielāks uzsvars būtu likts uz atkritumu šķirošanu un otrreizēju izmantošanu, piemēram, energoresursu ražošanā. Nodokļu politika te var nākt talkā, padarot atkritumu nešķirošanu dārgāku no vienas puses, un sniedzot finansiālus ieguvumus apzinīgajiem šķirotājiem no otras. Tarifa diferencēšana ir labs motivācijas rīks šķirošanas veicināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
