Kā taupīt gudri energoresursu pieauguma laikā?

Īstenojot ilgtspējīgas attīstības iniciatīvu un turpinot investīcijas energoefektīvos projektos, mūsu uzņēmums nolēmis investēt nākotnes tehnoloģijās, ieguldot pusmiljonu eiro saules baterijās elektroenerģijas ražošanai lielākajos tīkla veikalos. Projekta pirmajā kārtā ar solārajām iekārtām tiks aprīkoti pirmie 10% no veikaliem, lai pēc tam vērtētu rezultātus un lemtu par turpmāko.

Saules paneļu uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai ir solis ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, turpinot aizsākto virzienu izdevumu samazināšanai, jo iepriekšējos gados daudzi veikali tika aprīkoti arī ar siltumatguves tehnoloģijām un energoefektīvām tirdzniecības iekārtām, kas ļāvis saimniekot atbildīgi pret apkārtējo vidi, optimizējot tirdzniecības procesu saistītās izmaksas. Šie ir pirmie soļi, lai mazinātu veikalu atkarību no ārējiem faktoriem, ļaujot strādāt efektīvāk.

Arī citas kompānijas paziņojušas par dažādu energoefektīvu risinājumu ieviešanu, kas, manuprāt, ir solis pareizajā virzienā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un paredzamo resursu cenu kāpumu.

Lai gan valsts ieviesusi atbalsta maksājumus un dažādas atlaides mājsaimniecībām, arī tām jādomā par to, kā mazināt ikdienas izdevumus.

Veicām iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, kā tieši cilvēki plāno ietaupīt, lai segtu milzīgos komunālos rēķinus. Visbiežāk jeb 38% gadījumu respondenti norādīja, ka plāno atteikties no spontāniem pirkumiem, savukārt 24% iedzīvotāju pauda, ka atteiksies no izklaides un kultūras pasākumiem. 22% respondentu plāno biežāk gatavot ēdienu mājās, neapmeklējot sabiedriskās ēdināšanas iestādes. 20% cilvēku norādīja, ka samazina izdevumus par pārtikas iegādi un izvēlas lētākus produktus. Interesanti, ka šo pieeju biežāk realizē sievietes. Vīrieši šādi ekonomē tikai 16% gadījumu. Analizējot datus padziļināti, var secināt, ka izdevumus par pārtiku retāk samazina jaunieši, savukārt visbiežāk to dara vecāka gadagājuma cilvēki (no 60 līdz 74 gadiem). Šajā vecuma grupā to norādījuši 25% aptaujāto.

Šie rezultāti nepārsteidz, jo katrs meklē sev ērtākos veidus, kā ietaupīt naudu, ko nepieciešams izlietot komunālo rēķinu apmaksai, kas jau kopš pērnā gada beigām radījuši problēmas lielam iedzīvotāju skaitam, jo īpaši – zemāko ieņēmumu grupai.

Iedzīvotāju aptaujā arī noskaidrojām, ka 37% respondentu uzskata, ka būtu nepieciešams atcelt pievienotās vērtības nodokli vai to samazināt gan elektrībai, gan siltumenerģijai, gan degvielai un citiem resursiem. Daļēji valsts nākusi pretī cilvēkiem, kompensējot elektrības pieaugumu ar obligātās iepirkuma komponentes, kā arī sadales un pārdales maksājumu atcelšanu līdz siltāka laika iestāšanās brīdim, taču jāsaprot, ka nākamais rudens un ziema atkal būs izaicinājums, tāpēc šie īstermiņa risinājumi būs jāpārskata un jādomā, kā tos iedarbināt atkal pēc dažiem mēnešiem.

Ir skaidrs, ka ne visām sabiedrības grupām izdosies veiksmīgi tikt galā ar pieaugošajiem rēķiniem, tāpēc valsts atbalsts, nodokļu samazinājums un papildu paredzētie pabalsti ir nozīmīgi instrumenti, kā palīdzēt. Taču ieteiktu pārdomāt arī savus paradumus, piemēram, veidot iepirkumu sarakstus, kas neļaus novērsties un izvēlēties spontānus pirkumus, kā arī plānot savas finanses mēneša laika posmā, lai tādējādi saprastu naudas apjomu, ko tērēt kurai no aktivitātēm, tostarp pārtikas iegādei. Tieši plānošana palīdzēs saprast ieņēmumu un izdevumu attiecību un iespējas veidot uzkrājumus kādai citai neparedzētai situācijai.

Gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji pašreiz ir "vienā laivā". Ja pirmajam jāceļ cenas par savām precēm un pakalpojumiem energoresursu izdevumu pieauguma dēļ, tad otrajiem jārēķinās ar izmaksu palielināšanos. Šī situācija rada jautājumu – vai valsts ir gatava novērst vēl lielākas krīzes? Vai uzņēmējiem tiks rasts pieņemams risinājums, lai pārdzīvotu līdzīgas krīzes kā pašreiz? Manuprāt, ikvienam ir jādomā par gudriem ilgtermiņa ieguldījumiem, lai mazinātu atkarību no energoresursu cenu pieauguma, izvēloties ilgtspējīgus risinājumus kā uzņēmējdarbībā, tā arī savā privātajā dzīvē.