Mākslīgā intelekta uztveres pētījums Latvijā parāda gan bažas, gan produktivitātes izaugsmes potenciālu

AI attīstības kontekstā mēs, EY, vēlējāmies noskaidrot, ko par to domā Latvijas un Baltijas iedzīvotāji un kādus secinājumus no tā varam izdarīt? Mūsu kopā ar sabiedriskās domas izpētes uzņēmumu "Norstat" veiktais pētījums atklāja nevienmērīgu ainu ar atsevišķām pretrunām, izaicinājumiem, bet arī iespējām. Vispirms par izaicinājumiem.

Mūsu pētījums parāda būtiskas atšķirības AI izmantošanā dažādos demogrāfijas griezumos. Proti, Latvijā pat vairāk kā puse jeb 58% gados jaunāku cilvēku vecumā no 18 – 29 gadiem jau ir lietojuši AI tehnoloģijas, kamēr vecuma grupā no 30 – 39 gadiem šādu cilvēku ir būtiski mazāk - 38%, bet vecumā no 40 – 49 gadiem – 26%. Vecāka gada gājuma cilvēki AI lietojuši vēl mazāk, piemēram, 50 – 59 gadiem šādu cilvēku ir tikai 13%, bet virs 60 gadiem – vairs tikai 11%. Tāpat AI izmantošana cieši saistīta ar cilvēku ekonomisko stāvokli, proti, 49% iedzīvotāju ar mēneša ienākumiem virs 1501 eiro jau ir lietojuši AI tehnoloģijas, kamēr cilvēki ar ienākumiem līdz 550 eiro mēnesī AI risinājumus ir izmantojuši tikai 18% gadījumu.

Redzam, ka, jo cilvēki ir jaunāki vai turīgāki, jo vairāk tie jau ir lietojuši AI tehnoloģijas. Tas būtu gaidāms, jo AI risinājumi pagaidām ir izplatītāki profesionāļu aprindās, taču šī tendence rada risku, ka sabiedrībā var veidoties jauna digitālā plaisa – un šoreiz to noteiks izpratne par AI tehnoloģiju. Tas ir svarīgi, jo AI risinājumi drīz būs ļoti daudzu un dažādu procesu pamatā. Mēs, iespējams, esam jaunas "divu ātrumu" sabiedrības priekšā, kurā tie, kas spēs izmantot AI tehnoloģijas, kļūs arvien gudrāki un produktīvāki, bet tie, kas nespēs – atpaliks jaunā sabiedrības noslāņošanās tendencē. Tas pats ir sakāms par uzņēmumiem. Šis ir kritiski svarīgs faktors politikas veidotājiem, it sevišķi Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kuras "portfelī" ir vairums digitālās transformācijas un informācijas sabiedrības jautājumu.

Līdztekus mēs redzam arī, ka tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (33%) uzticētos pakalpojumam vai produktam, ja tas tiek balstīts uz AI risinājumu. Gandrīz puse (48%) Latvijas iedzīvotāju AI risinājumam neuzticētos. Interesanti, ka arī uzticēšanās AI tehnoloģijai ir cieši saistīta ar iedzīvotāju vecumu, proti, mēs redzam, ka gados jaunāki cilvēki AI risinājumiem uzticas būtiski vairāk. Piemēram, Latvijā 48% cilvēku vecumā no 18 – 29 gadiem uzticētos AI tehnoloģijai, bet tikai 29% cilvēku vecumā no 50 – 59 gadiem. Šis ir jāņem vērā, piemēram, finanšu vai valsts pakalpojumu sniedzējiem, kas arvien vairāk sāk izmantot AI tehnoloģijas savu pakalpojumu izstrādē un ieviešanā. Proti, gados jauni cilvēki tos pieņems vieglāk nekā vecāka gada gājuma iedzīvotāji. Šī tendence ir ļoti līdzīga tam, kā attīstījās digitālie pakalpojumi desmit vai divdesmit gadus atpakaļ un arī šis faktors liecina par iespēju veidoties "divu ātrumu AI sabiedrībai".

EY pētījums parāda arī fundamentāli pozitīvas vēsmas, proti, 50% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka AI uzlabos viņu dzīvi, kamēr 33% domā pretēji, bet 63% Latvijas cilvēku domā, ka AI tehnoloģijas uzlabos produktivitāti darba vidē (25% ir pretējās domās).

Mūsu pētījums parāda, ka Latvijas iedzīvotāju ieskatā vislabāko ietekmi AI tehnoloģijas atstās uz ražošanas nozarēm, kur 58% iedzīvotāju saskata uzlabojumu potenciālu AI ietekmē un tikai 16% domā, ka ražošanas nozaru attīstība cietīs no AI. Savukārt, 56% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka AI uzlabos transporta sistēmas darbību un tikai 12% ir pretējās domās. Vēl 49% sagaida uzlabojumus no AI tehnoloģijām valsts un pašvaldību pakalpojumos (20% turpretī domā, ka AI ietekmē tie pasliktināsies), bet 48% domā, ka AI atstās pozitīvu ietekmi uz ikdienas drošību (pretēji domā 20% cilvēku). Papildus, 47% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka AI uzlabos medicīnu un veselības aprūpi (pretējās domās ir 21%). Latvijas cilvēkiem domas dalās, vai AI uzlabos izglītību – šeit pozitīvi izsakās 35% iedzīvotāju, bet noraidoši ir 36%.

Mēs redzam ka Latvijas cilvēki attiecībā uz AI ir izteikti praktiski – mūsu sabiedrība labi redz funkcionālu AI potenciālu it sevišķi tur, kur tas ir bijis publiski apspriests, piemēram, uzņēmējdarbībā, veselības aprūpē, transporta nozarē un valsts pārvaldē. Tas ir svarīgi, jo parāda labu augsni AI produktivitātes izaugsmei.

Produktivitāte patiesībā ir galvenais, ko varam iegūt no AI – ar šo tehnoloģiju kopu Latvijas cilvēki un uzņēmumi var ātrāk pārvarēt atšķirības no attīstītajām Rietumu valstīm un mēs varam kompensēt Latvijas iekšējā tirgus "mazumu" – ar AI nebūs tik svarīgi, ka mums nav daudz "lēta darbaspēka" vai ir mazs iekšējā tirgus pieprasījums. AI izlīdzinās valstu spējas, ja vien varēsim šo tehnoloģiju laicīgi apgūt un likt lietā.

Tai pat laikā no pētījuma redzam, ka cilvēki vismaz pagaidām izteikti uzmanīgi vērtē AI ietekmi uz cilvēciskās saskarsmes un radošuma dimensiju – cilvēkiem acīmredzot ir bail no "robotizācijas" iejaukšanās cilvēku sociālajā, emociju un vērtību telpā. Latvijas cilvēki ir bažīgi, ka AI negatīvi ietekmēs cilvēku radošumu – tā uzskata 51% pētījuma dalībnieku (22% ir pretējās domās), bet 40% domā, ka šis tehnoloģiju kopums pasliktinās cilvēku ikdienas saziņu (24% domā, ka uzlabos). Jāatzīmē arī, ka 40% cilvēku Latvijā satraucas, ka AI pasliktinās vārda brīvību un tikai 12% domā, ka vārda brīvība no AI tehnoloģijām iegūs.

Šiem jautājumiem nav vienkārša risinājuma un Latvijas sabiedrība ir uztvērusi jūtīgu AI stīgu – par mākslīgā intelekta ētikas jautājumiem un AI ietekmi uz to, ko šobrīd uzskatām par "cilvēcisku" ir daudz diskusiju arī ārvalstīs, tostarp pētnieku, politikas līderu un tehnoloģijas uzņēmumu lokā. Attiecībā uz AI ētiku mēs visdrīzāk esam tikai pašā ceļa sākumā un laiks rādīs, kā iespējas nopelnīt no AI un palielināt produktivitāti tiks savietotas ar cilvēciskās telpas saudzēšanu un attīstību. Šeit mums jābūt vērīgiem un arī Latvijā vajadzīga diskusija gan vietējā līmenī, gan aktīvas iesaiste starptautisku likumdošanas aktu veidošanā.